Jurģi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par gadskārtu svētkiem. Par citām jēdziena Jurģi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Svētais Jurģis (Bizantijas ikona).

Jurģi ir seni latviešu pavasara svētki (Ūsiņa diena), kas sakrīt ar kristīgās baznīcas svētku dienu par godu Svētajam Jurim 23. aprīlī. Pēc šīs svētku dienas sākās pieguļas un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Jurģu diena iezīmēja viduspunktu starp pavasara saulgriežiem (Lieldienām) un vasaras saulgriežiem (Jāņiem) un pēc Jūlija kalendāra tika svinēta 6. maijā.

Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimta sākumā Jurģi latviešu kultūrā izveidojās par līgumu izbeigšanās termiņu.

Kristīgās baznīcas svētki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šo dienu kristīga baznīca svin par godu svētajam Jurim, pirmajam starp imperatora Diokleciāna mocekļiem. Pēc Krusta kariem uz Eiropu atceļoja leģendas par Svētā Jurģa (Georga) kauju uz zirga ar pūķi, pagānisma un ļaunuma simbolu. Šajā tradīcijā viņš ir jātnieks, kareivju, ieroču kalēju, pat laupītāju patrons. Igauņiem Juris ir zirgu dievs, bet krieviem Juris ir nevien zirgu patrons, bet arī ganu dievība.

Saistība ar Ūsiņu[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu tautas tradīcijas parasti Juri jeb Jurģi daudzina kā zirgu patronu. Domājams, ka kristīgās ticības ietekmē Juris ieņēmis latviešu tautas tradīcijās Ūsiņa vietu. Kādā Valmieras ieražu apskatā ir saglabājies aizrādījums, ka Jurģu diena senāk bijusi Ūsiņa diena.

Jurģu dienas tradīcijas un ticējumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atstājot veco dzīves vietu nedrīkst teikt ardievas, lai laime neatstātu jaunajā dzīves vietā. Kad Jurģu dienā aiziet uz jauno māju, tad no vecās vietas jāpaņem salmi līdzi un ar tiem jāizkaisa kūts, lai no izgājējiem nepieķertos nekādas burvības. Citi ņem arī akmeņus no vecās mājas līdzi un izmētā tos jaunās mājas kūtī, lai izsargātos no svešām burvībām.

Vasarai tuvojoties, Jurģos rūpējas arī par skaistumu un veselību, visvairāk gan lai nenodegtu. Jurģu rītā vajag sniegā nomazgāt muti; pretēji - nevajag mazgāties, lai nenodegtu; priekš Jurģiem vajag mazgāties ar varžu kurkuļiem, tāpat bērzu sulā nomazgāt muti un tikai tad dzert; jāspļauj skudru pūznī, lai skudras šļāc skābumu sejā; šie līdzekļi ir pret nodegšanu un vasaras raibumiem. Ja priekš Jurģiem staigā basām kājām vai svilpj, piemetas drudzis. Ja priekš Jurģiem pirmo reizi dzird rūcam pērkonu, jāņem no zemes akmens, 3 reizes jāpārvelk pār pieri un jāatliek atpakaļ, tad nesāpēs galva. Jurģis esot viena no siltuma dienām. Dievs iesviedis 3 aukstuma akmeņus Jēkaba, Miķeļa un Mārtiņa dienā, bet ārā tos ņemot Jurģos, Vasarsvētkos un Jāņos. Laiku pareģojot vēro, cik dienu priekš Jurģiem ir rasa: tik dienu priekš Jēkaba dienas rudzu pļauja. Jurģu rītā vēji kaujoties; kāds vējš Jurģos, tāds pūtīs visu gadu. Ja Jurģos līst lietus, būs slapja vasara, meža pļavās nebūs zāles. Ja Jurģis piektdienā, nelaimīgs gads, ja pirmdienā vai piektdienā - nelaimīga vasara. Jurģu dienā nedrīkst aust, jo tad būs daudz pērkoņu; nedrīkst vēlēties - traki suņi nāks mājās, uguni kurt laukā - mājas degs. Jurģu rītā priekš saules krustiski pār tīrumu pārdzen vagas, tad neesot nevienas usnes. Jurģu rītā agri jāuzceļas un jāiekur krāsns, lai dūmi izskrien pa skursteni. Kas to pirmais izdarīs, būs laimīgs.[1]

Jurģu dienas maltīte[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jurģa dienas maltītē maizes klaipiem bija jābūt apaļiem, lai tādi augtu zirgi un govis, bija jāēd vai jāmet olas pāri govju mugurām, lai govis augtu apaļas.

Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.

Kad Jurģos ienāk mājās jauni dzīvotāji, saimniece vāra kāpostus un dod pirmo reiz ēst, lai tie ilgi dzīvotu tanīs mājās, turpretim, ja dod ēst zivis, tad ātri aiziet no tās mājas. Jura dienā, kad vecie mītnieki iet projām, vāra kāpostus, bet kad jaunie nāk iekšā, tad cep olas, lai visi dzīvotu saticīgi kā cāļi.

Pirmo reizi lopus ganos izdzenot, saimniece deva arī ganam tik daudz olu, cik govju. Olas vārot, tās apzīmē ar zirgu vārdu, un, kas ar kuru zirgu strādā, tas to olu loba; ja lobās labi, zirgam būs labi, ja ne, tad to labāk atdot projām. Pieguļā vārīja pantāgu - tradicionālu Jurģu ēdienu. Lejot mieta vai cirvja kāta caurumā un pēc tam šim caurumam uzveļot lielu akmeni virsū, vai arī pirmo kumosu ieliekot nelielā bedrītē un pēc tam to aizberot ar zemi, pantāgu ziedoja Ūsiņam. Tikai pēc tam paši varēja ēst. Līdz ņēma vārītas un arī jēlas olas pantāga gatavošanai. Pantāgu cepa vīri virs ugunskura.[2][3][4]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Straubergs Kārlis Latviešu tautas paražas I.- Rīga, 1994.
  2. Šmits P. Latviešu tautas ticējumi. R., 1940-1941.
  3. Līdeks O. Latviešu svētki. R., 1940.
  4. Olupe E. Latviešu gadskārtu ieražas. R., 1992.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

en:Jurģi