Kalnu padomnieks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kalnu padomnieks (somu: vuorineuvos, zviedru: bergsråd) ir goda tituls Somijā, kuru valsts prezidents piešķir izcilām personām rūpniecībā un komercijā. Tituls ir tikai simbolisks, saņēmējam neuzliek nekādus pienākumus un nedod privilēģijas. Tas ir līdzīgs valsts padomnieka titulam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalnu padomnieks Zviedrijā bija otrais augstākais tituls raktuvēs pēc prezidenta. To Kalnu kolēģija sāka piešķirt 1713. gadā, un sākotnēji šo titulu ieguva divas personas. 1756. gadā to skaits paplašināts līdz sešiem, bet 1766. gadā atgriezās pie diviem. Tituls Zviedrijā izzuda 1857. gadā, kad Kalnu kolēģija tika likvidēta, un tās funkcijas pārņēma Komerckolēģija.

Kad Somija nonāca Krievijas pakļautībā, kalnu padomnieka tituls tika saglabāts. Līdz 1917. gadam tituls tika piešķirts 19 personām. Pēc Somijas neatkarības iegūšanas pirmais kalnu padomnieka titulu 1918. gada 17. jūlijā saņēma barons Fridolfs Hisiners (Fridolf Hisinger). Tituls tika piešķirts ne tikai izrakteņu ieguves rūpniecības pārstāvjiem, bet arī nozīmīgām personām citās rūpniecības un komercijas nozarēs. Līdz 2010. gadam tituls piešķirts 295 personām.

Valsts nodeva[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Titula saņēmējam valstij samaksājamā valsts nodeva ir tik augsta (18 400 EUR 2007. gadā), ka parasti to maksā uzņēmums vai organizācija, kura ierosinājusi titula piešķiršanu šai personai. Augstās nodevas dēļ kalnu padomnieka tituls tiek piešķirts mazam skaitam personu, un tās ir izcilas savā jomā ar ilgu karjeru.

Salīdzinājumā komercpadomnieka (kauppaneuvos) valsts nodeva ir 33 300 EUR.

Titula noraidījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personas, kas atteikušās no kalnu padomnieka titula:

Personas ar titulu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personu ar kalnu padomnieka titulu uzskaitījums (nepilnīgs):