Kapeles kapi
Kapeles kapi ir viena no Jēkabpils vecākām kapsētām. Līdz Krustpils pilsētas apvienošanai ar Jēkabpili tā saucās Krustpils kapsēta. Tā ir daļēji slēgta kapsēta, kas atrodas pilsētas labās puses Krustpils ziemeļu daļas nomalē aiz Krustpils dzelzceļa stacijas pie Zvaigžņu ielas.
Kā kapu kalniņš jau bija izveidojies pirms 1787. gada,[1] kad toreizējais Krustpils pils īpašnieks Korfs šeit uzcēla savas dzimtas aizgājušajiem tuviniekiem kapliču ar barokālu jumtu, kuru vainagoja metāla stienis ar lodi un krustu virs tās. Aptuveni pēc simts gadiem šajā kapsētā tika uzcelta otra kapliča kungiem, to veica Krustpils muižas pārvaldnieks Ļūļāks, jo pirmā kapliča bija pārpildīta ar Korfu dzimtas sarkofāgiem. Šajās kapličās augstdzimušo balzamētajām mūmijām nebija lemts miers, jo Pirmā pasaules kara un nākamajos juku gados kapličas tika izdemolētas un aplaupītas. Otrreiz senākā no Korfu dzimtas kapličām tika uzlauzta pēc Otrā pasaules kara un pa vaļējo logu varēja redzēt kaudzē samestās mūmijas.[1] Tagad tās ir apbedītas, bet kapličas ir iekļautas vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļos. Vairāki kapsētā redzami krusti, kas saglabājušies no 19. gadsimta, ir iekļauti mākslas pieminekļu sarakstā,[2] taču daudzi no tiem tika nolaupīti 2010. gadā.[3]
Ievērojamu cilvēku kapi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mūsdienās par Krustpils pils dzimtkungu atdusas vietu liecina Nikolaja Korfa sievas baroneses Adelheides fon Korfas (*1800-†1837) kaps ar masīvu akmens krustu un kaltu metāla sētiņu, jo viņas mirstīgās atliekas tika uzreiz pēc nāves apbedītas parastā kapā. Kapsētā dus gleznotāja Emma Baltmane ar savu vīru, kas bijis Krustpils pilsētas galva, kā arī mācītājs Alberts Tīlings (*1802-†1877), kurš 50 gadus kalpojis Krustpils luterāņu baznīcā un viņa dzīvesbiedre Šarlote Tīlinga, dzimusi Amenda (*1809- †1873), viņu abu kapi tika nopostīti 2010. gadā.[4] 1919. gada augustā šajā kapsētā apbedīti kaujās pret lieliniekiem kritušie 4.Valmieras kājnieku pulka karavīri. Kapsētā atdusas arī Latgales artilērijas pulka pulkvedis leitnants Voldemārs Pincers (*1894- †1941), kuru Litenes nometnē noslepkavoja boļševiki.[1]
Brāļu kapi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kapsētā un tai blakus atrodas divi Brāļu kapi. Kapsētas ziemeļu pusē aiz žoga atrodas Otrajā pasaules karā kritušo vācu karavīru Brāļu kapi. Tajos atrodas arī triju aviācijas katastrofā bojā gājušo Padomju armijas lidotāju virsnieku kapi ar pieminekļiem.[1]
Kapsētas teritorijā atrodas Pirmā pasaules kara 4.Valmieras kājinieku pulka kritušo karavīru Brāļu kapi. 1938. gadā Kapeles kapos tiek atklāts granīta piemineklis 4.Valmieras kājinieku pulka kritušajiem brīvības cīņās, pieminekļa autors- V.Vitlands.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 103. lpp.
- ↑ Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 104. lpp
- ↑ Latvijas ziņas / Jaunākajā numurā / Latvijas avīze[novecojusi saite]
- ↑ Izpostīti Krustpils ilggadējākā mācītāja Tilinga ģimenes kapi « Krustpils draudze