Jēkabpils

Jēkabpils
	Jēkabpils
	— Republikas pilsēta —
	Jēkabpils Vecpilsētas laukums
; Karogs	; Ģerbonis
	Jēkabpils
Koordinātas: 56°29′58″N 25°52′42″E / 56.49944, 25.87833 Koordinātas: 56°29′58″N 25°52′42″E / 56.49944, 25.87833
Valsts	Latvija
Pilsētas tiesības	no 1670. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Jakobstadt
	Administrācija
- Tips	Jēkabpils dome
- Domes priekšsēdētājs	Leonīds Salcevičs (LPP/LC)
	Platība
- Kopējā	23 km²
	Iedzīvotāji (01.01.2012.)
- kopā	25 883
- blīvums	1 125,3/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
- Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-52(01-06)
Tālruņu kods	(+371) 652
	Mājaslapa: www.jekabpils.lv

Jēkabpils ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumu daļā, Daugavas abos krastos. Pašreizējā teritorija izveidota 1962. gadā, apvienojot Jēkabpili Daugavas kreisajā krastā ar Krustpili labajā krastā. Jēkabpils ir astotā lielākā Latvijas pilsēta 143 km attālumā no Rīgas.

Vēsture [izmainīt šo sadaļu]

Tagadējās Jēkabpils teritorija Daugavas labajā krastā līdz 1211. gadam atradās Jersikas valsts Asotes pilsnovadā, bet kreisā krasta daļā mita sēļi.

Livonijas konfederācijas laiks [izmainīt šo sadaļu]

1211. gadā bīskaps Alberts Asotes pilsnovadu pievienoja Livonijas bīskapijai, bet mežainās Daugavas pretējā krasta zemes 1218. gadā ieguva Sēlijas bīskaps Bernhards no Lipes, bet kopš 1254. gada - Livonijas ordenis. Jau pirms 1237. gada Rīgas bīskaps Daugavas labajā krastā nodibināja Krustpili (Kreutzburg), kas kā nocietinājums aizstāja nopostīto un pamesto Jersikas pilsētu un kalpoja par Rīgas arhibīskapijas dienvidaustrumu zemju pārvaldes centru.

Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks [izmainīt šo sadaļu]

Pēc Livonijas kara Krustpils ietilpa Pārdaugavas hercogistes daļā, bet Daugavas kreisais krasts - Kurzemes un Zemgales hercogistes daļā. Kad Otrā Ziemeļu kara laikā 1655. gadā tagadējo Baltkrievijas teritoriju ieņēma krievi, hercogiste pasludināja neitralitāti un mežainajā apvidū iepretī zviedru pakļautībā esošajai Krustpilij saradās liels skaits kara bēgļu, kas kas tur nodarbojās ar lāču dīdīšanu, ubagošanu un laupīšanu. 1655. gadā arī pirmo reizi vēstures avotos šī kara bēgļu apmetne dēvēta par slobodu (brīvciemu). Krievijas cars Aleksejs I Romanovs 1656. gada jūlijā gar Daugavu uzsāka karagājienu uz Rīgu, tādēļ zviedri pie Krustpils, Sēlpils un Kokneses nogremdēja ar akmeņiem pildītas liellaivas. Milzīgā krievu karaspēka apgāde notika pa Daugavu ar strūgām, laivām un plostiem, tādēļ sloboda izveidojās par strūdzinieku pārkraušanas punktu, kur pirms krācēm preces pārkrāva vezumos un veda pa zemes ceļu.

Pēc karadarbības beigām hercogs Jēkabs pūlējās organizēt šeit kārtību, pārceļot šurp arī tādus, kas ticības dēļ tika vajāti un bija izbēguši no Polijas-Lietuvas kopvalsts, Krievijas caristes un Zviedru Vidzemes. Pie Salas kroga, glābdamies no ticības vajāšanām savā tēvzemē, pēc 1660. gada apmetās krievu vecticībnieki. Pamazām godīgo iedzīvotāju vairākums piespieda nemierīgos elementus no slabadas pazust, un tur nodibinājās kārtība un miers. Iedzīvotāji drīzā laikā kļuva pazīstami gar visu Daugavu kā droši plostnieki un laivinieki. Salasmuižas plostnieki pazina visas krāces un klintis, viņus sāka cienīt, un viņu labklājība pieauga.

1670. gadā hercogs Jēkabs slobodai piešķīra Magdeburgas tiesības un deva vārdu Jakobstadt (tautā - Jēkabmiests), kā arī tika noteikts ģerbonis. Jaunajai pilsētai hercogs dāvināja apkārtnes zemes un tajā drīkstēja apmesties krievi, poļi un lietuvieši, arī amatpersonas bija poļi un krievi. Jēkabmiestā hercogs Jēkabs iekārtoja laivu ostu dzelzs ražojumu izvešanai, ko kausēja Biržu dzelznamā (tagad Salas pagasta "Kapeni"). Tur darbojās naglu un enkuru kaltuve, lielgabalu lietuve, kālija un ziepju vārītava, stikla, kaļķu un darvas ceplis. Tās iedzīvotāji paši ievēlēja birģermeistaru un rāti, te drīkstēja celt baznīcas un skolas. Jēkabmiestā nodibinājās krievu un poļu amati, un tirgoņi apvienojās ģildē. 6 gadus jaunatnācējiem tika atlaisti nodokļi. Pilsētas pārvalde sastāvēja no diviem birģermeistariem, četriem rātskungiem, tiesas pārziņa un rakstveža. Šeit bija bāriņtiesa, bet apelācijas tiesu sprieda Sēlpils virspilskungs. Hercoga kase ievāca nodokli - spundes naudu, izsludināja 3 gadatirgus un nedēļas tirgu - katrā ceturtdienā.

Pēc vienas versijas Jēkabpilī 1684. gada 15. aprīlī lietuviešu vai latgaliešu zemnieka Samuela Skavronska un vācietes Elizabetes Moricas ģimenē dzimusi Marta Skavronska, kas vēlāk kļuva par Krievijas imperatori Katrīnu I. Pēc citas versijas viņas priekšteči cēlušies no Minskas apkārtnes dzimtcilvēkiem. Abas versijas ir apvienojamas, ja pieņem, ka Skavronski bijuši Otrā Ziemeļu kara bēgļi, kas apmetušies Jēkabpils novadā.

Lielā Ziemeļu kara laikā 1700. gadā hercogisti ieņēma zviedru karaspēks, bet Jēkabpils krievu draudze 1703. gadā uzcēla jaunu pareizticīgo baznīcu. 1704. gadā krievu karaspēks pārcēlās pār Daugavu un ieņēma Jēkabpili, bet 26. jūlijā tās nomalē pie Sēlpils ceļa notika liela kauja starp zviedriem un krieviem ("Kauja pie Jēkabpils"), kurā zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva daudzkārt lielāko krievu karaspēku un novērsa tā iebrukumu hercogistē.

Pēc kara un mēra laikiem atkal uzplauka tirdzniecība. Strūgas no Baltkrievijas un Lietuvas ieveda labību, linsēklas, augu eļļas, medu, taukus, tabaku, degvīnu, audumus, amatnieku darbarīkus u.c. preces par 10-12 milj. rubļu gadā. Savukārt sauszemes transports no Jaunjelgavas 1760.-1770. gados bija 8000-9000 vezumu gadā ^[2] Kamēr Daugava bija vaļā, gar krastu, pret straumi iedami, strūgas vilka burlaki (laivu vilcēji). Garām vijās hercoga pasta ceļš - no Jelgavas caur Fridrihštadti (tag. Jaunjelgava) uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri mainīja zirgus un varēja atpūsties. 1764. gadā tika ierīkota pārceltuve uz Krustpili, šajā pat gadā Jēkabpilī tika dibināta pirmā aptieka.

Krustpils un Jēkabpils 18.gs. beigās (no Broces kolekcijas).

Hercogu laikos par Jēkabpils pilsoņiem uzņēma vienīgi godīgus krievu tautības iedzīvotājus. Tikai hercoga Pētera Bīrona laikā arī vāciešus. Ebrejiem bija aizliegts pat pārnakšņot. Šos noteikumus atcēla 1796. g., kad hercogvalsts un Jēkabpils tika pievienotas Krievijas impērijai.

19. gadsimts [izmainīt šo sadaļu]

1826. gadā astronoms V. Strūve Jēkabpilī veic astronomiskos un ģeodēziskos mērījumus.

1834. g. Jēkabmiestā atvērta pirmā slimnīca - lazarete. Tā ieiet medicīnas vēsturē ar to, ka šeit 1847.g. ārpus Rīgas tiek izdarīta pirmā amputācija ar narkozi. Šajā laikā pilsētā sāk darboties teātris un bibliotēka, iesākta ielu bruģēšana un apgaismošana.

1861. g. atklāja Rīgas-Daugavpils dzelzceļu, tiek uzbūvēta Zīlānu un Krustpils stacija, tāpēc preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. Ienesīga nodarbošanās vēl arvien bija plostu pludināšana. 19. gs. vidū pa Daugavu gar Jēkabpili nopludināja pat 12 tūkstošus plostu gadā. 1857. gadā Jēkabpilī bija 82 loči. Jēkabmiesta tirgotāji un krodzinieki priecājas par to, ka Daugavas gultne joprojām nav padziļināta, kā bija iecerēts. Tādā veidā krāces viņiem gādā ienākumus, jo pilsētā apmetušies un dzīvo daudz garāmbraucēju. Caurbraucošie strūdzinieki un plostnieki gadā izdzer 8000 spaiņu degvīna. Turklāt jēkabpilieši pelnījās ar lāču dresēšanu - apkārtnes mežos netrūka mazo lācēnu, kurus varēja pieradināt.

1869. gadā Jēkabpilī atvērta jūrskola.

20. gadsimts [izmainīt šo sadaļu]

Jēkabmiests. Lielā iela. 1920.gadi.

Skats uz Jēkabštati un Lielo ielu. 1910. gads.

20. gadsimta sākumā Jēkabpili darbojās banka, apdrošināšanas biedrība, 4 mūzikas instrumentu fabrikas, sērkociņu fabrika, tvaika dzirnavas un vērptuve, alus darītava, tipogrāfija u.c. rūpnieciskie uzņēmumi. 1. pasaules kara laikā Daugavas kreisajā krastā Krievijas armija bija izveidojusi savu placdarmu un Jēkabpilī tika sagrauti 280 nami.

1919. gadā Jēkabpils kļuva par Jaunjelgavas apriņķa administratīvo centru, pilsētā bija pārtikas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi. 1932. gadā tika uzcelta Jēkabpils cukurfabrika. 1936. gadā Jēkabpilī tika uzbūvēts Aizsargu nams, tika uzcelts tilts pāri Daugavai, Krustpili ar Jēkabpili savienoja platsliežu dzelzceļa līnija, kas tālāk pa šaursliežu dzelzceļa līniju veda līdz Daudzevai, Viesītei un Neretai.

2. pasaules kara laikā tilts tika uzspridzināts, līdz jauna tilta uzbūvēšanai 1962. gadam darbojās pārceltuve. 1949. gada 25. martā no Krustpils stacijas notika iedzīvotāju deportācija uz Sibīriju.

1962. gadā Jēkabpils un Krustpils tika administratīvi apvienotas. Apvienotajā pilsētā darbojās šūšanas uzņēmums "Asote", Rīgas autoelektropiederumu rūpnīca, dolomīta šķembu ražotne "Dolomīts", dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca, piena kombināts, gaļas kombināts, konservu ražotne, "Lauktehnika" u.c. Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā ražošana sašaurinājās un daļa uzņēmumu tika slēgti.

Pašvaldība [izmainīt šo sadaļu]

Jēkabpils pašvaldība, arī Jēkabpils dome ir Jēkabpils pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 13 deputātiem, ko ievēl reizi četros gados pašvaldību vēlēšanās. Jēkabpils Domi vada Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, kas ir Jēkabpils pilsētas vadītājs, kurš pilsētas mēra amatā ir kopš 1997. gada. Jēkabpils Domē pavisam ir nodarbināti 115 darbinieki. Adrese: Brīvības ielā 120.

Demogrāfija [izmainīt šo sadaļu]

21. gadsimtā Jēkabpilī dabiskā pieauguma bilance ir negatīva, tas ir, mirstība pārsniedz dzimstību.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas [izmainīt šo sadaļu]

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2012. gada 1. janvārī pilsētā bija 25 883 iedzīvotāji.^[1]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads	Iedz.
1852	9 450
1897	9 979
1914	13 500
1925	9 182
1935	9 484
1939	9 700
1943	7 744
1959	16 695
1979	26 829
1989	30 865
1991	31 315
1997	28 473
2011^[3]	26 284
2012^[1]	25 883
Avots:^[4]

Nacionālais sastāvs [izmainīt šo sadaļu]

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Jēkabpilī pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem ^[5]

Latvieši (15243)			61.9%
Krievi (6797)			27.6%
Baltkrievi (737)			3.0%
Poļi (694)			2.8%
Ukraiņi (406)			1.6%
Cita tautība (758)			3.1%

Cilvēki [izmainīt šo sadaļu]

Marta Skavronska jeb Katrīna I (1684—1727) — Pētera I sieva, Krievijas impērijas ķeizariene (1725-1727)
Oto Skulme (1889—1967) — gleznotājs un grafiķis
Uga Skulme (1895—1963) — gleznotājs un mākslas zinātnieks
Andrejs Pormalis (1898—1977) — mākslinieks, keramiķis, pedagogs
Pēteris Sīpolnieks (1913—1984) — mūzikas pedagogs un ērģelnieks
Aivars Lembergs (1953) — politiķis
Elita Kļaviņa (1966) — aktrise un bijusī žurnāliste
Dzintars Zaķis (1970) — politiķis
Andrejs Piedels (1970) — futbolists, vārtsargs
Mārtiņš Jakovļevs (1991) — hokejists
Deniss Rakels (1992) — futbolists, uzbrucējs

Apskates vietas [izmainīt šo sadaļu]

Vēsturiskā apbūve [izmainīt šo sadaļu]

Jēkabpilī atrodas 231 iela. Daudzi nami uz tām ir saglabājuši savu pirmatnējo izskatu vai arī ir tikuši pārbūvēti, vairākiem no tiem ir kultūrvēsturiska nozīme:

Krustpils vēsturiskais centrs
Jēkabpils vēsturiskais centrs
Krustpils pilsētas sarga mājiņa Raiņa ielā
Krustpils pils komplekss.
Vecpilsētas laukums
Bijusī apriņķa renteja (1820)
Jēkabpils apriņķa skolas ēka (1820., O Hūns, klasicisms)
Miertiesas ēka (1880) (eklektisms)
Valsts bankas ēka (1931)
19. gadsimta koka dzīvojamo ēku komplekss Pasta ielā 81-87
Dzīvojamo ēku ansamblis Brīvības ielā 178 — 184
Kena muižas komplekss (19 gs.b. neogotika, eklektisms)
Krustpils ūdensdzirnavas ar dambi.
Mīlestības tiltiņš (Akmens tilts) pāri Donaviņai (tehnikas piemineklis)

Dievnami [izmainīt šo sadaļu]

Jēkabpils dievnami vēsta par laikmetu lokos noietiem ceļiem Sēlijas ticības un garīgās dzīves stiprināšanā, atklājot daudznacionālas pilsētas būtību un glabājot nezūdošas kultūrvēsturiskas vērtības. Tāpēc Jēkabpils pilsētas baznīcas ir viens no pilsētas kultūrvēsturisko apskates objektu veidiem. Pilsētas Daugavas labajā pusē jeb Krustpils pusē atrodas Krustpils luterāņu baznīca (1820), Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca (1910), kā arī Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca (2004), kas ir jaunākā baznīcas celtne Jēkabpilī un viena no jaunākām katoļu draudzēm Latvijā. Pilsētas Daugavas kreisajā pusē jeb Jēkabpils pusē atrodas Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja klostera baznīca (1774) un Svētā Gara pareizticīgo baznīca (1887), kuras iekļaujas Jēkabpils Svētā Gara klostera teritorijā; Bijusī uniātu baznīca (1783), kas atdota pareizticīgo baznīcas pārziņā; Jēkabpils Svētā Miķeļa luterāņu baznīca (1807), Jēkabpils Vecticībnieku baznīca (1862), Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas Katoļu draudzes baznīca (1866), kā arī Jēkabpils Baptistu draudzes baznīca (1930). Bijusī Jēkabpils Uniātu baznīca ir viens no lielākiem Dievnamiem pilsētā, kas nedarbojas, tāpēc to var aplūkot tikai no ārpuses. Svētā Gara pareizticīgo baznīca un tajā atrodošā Jakobštates ikona ir apskatāma katru dienu, arī dievkalpojumu laikā, ievērojot klusumu. Pārējās pilsētas baznīcas ir atvērtas apmeklētājiem, iepriekš piesakoties, kā arī dievkalpojumu laikā.

Memoriālās mājas [izmainīt šo sadaļu]

Pilsētā ir dzīvojuši daudzi ievērojami Jēkabpils un Latvijas cilvēki. Četriem no viņiem pilsētā atrodas memoriālās mājas: gleznotāju Oto un Ugas Skulmju māja Brīvības ielā 26; ērģelnieka Pētera Sīpolnieka memoriālā māja Brīvības ielā 141, keramiķa Andreja Pormaļa māja A.Pormaļa ielā 119.

Pieminekļi [izmainīt šo sadaļu]

Brīvības piemineklis.
Piemiņas akmens Strūves parkā (Strūves astronomiskais punkts)
Pirmā Pasaules kara piemineklis 1915. gadā kritušajiem 3. Kaukāza strēlnieku pulka karavīriem
Piemineklis represiju upuriem
Otrā pasaules kara memoriāls
Karavīru kapavieta ar piemiņas zīmi — lielgabalu
Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens

Parki [izmainīt šo sadaļu]

Jēkabpils pilsētā kā aktīvās atpūtas objekti ir astoņi parki. Krustpils pusē ir aplūkojami: Krustpils pilsētas parks, kas atrodas pretī Krustpils kultūras namam un blakus Otrā pasaules kara memoriālam; Mācītāju dārzs - parks, kas atrodas blakus Krustpils luterāņu baznīcai; Krustpils muižas parks- pils teritorijā; 14. jūnija parks, kas atrodas blakus Krustpils Trīsvienības Romas katoļu baznīcai. Jēkabpils jeb Daugavas kreisajā pusē atrodas: Strūves parks (bijušais Kroņa dārzs), kurā atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkts, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā; Kena parks, kas atrodas pie Vienības ielas, pretī Jēkabpils autoostai; Hikšteina parks, kas atrodas aiz Kena parka, tuvāk Daugavai; Meža parks, kurā atrodas Radžu dižakmens. Parks atrodas pie Radžu ūdenskrātuves, kas ir pilsētas peldvieta un ir ieguvusi Zilo karogu. Parkā atrodas veselības taka.

Muzeji un mākslas galerijas [izmainīt šo sadaļu]

Pilsētā ir apskatāmi Jēkabpils vēstures muzejs, kas atrodas Krustpils pilī, kā arī muzeja brīvdabas nodaļa — “Sēļu sēta”, kas atrodas starp Hikšteina un Kena parkiem un kura atrodas 19. gadsimta Sēlijas lauku celtnes. Iepriekš piesakoties, iespējams apmeklēt ievērojamā jēkabpilieša keramiķa Andreja Pormaļa memoriālo muzeju, kas atrodas viņa vārdā nosauktās ielas 119. namā, kurā apskatāma darbnīca, keramikas izstrādājumu ekspozīcija un unikāls kamīns. Pilsētā atrodas arī divas mākslas galerijas — "Pie Sīplonieka", kas atrodas ērģeļnieka Pētera Sīpolnieka memoriālajā mājā Brīvības ielā 141,

Plašsaziņas līdzekļi [izmainīt šo sadaļu]

Pilsētā darbojas divu laikrakstu redakcijas- "Brīvā Daugava", kas ir Jēkabpils novada laikraksts un viens no vecākajiem iznākošajiem laikrakstiem Latvijā un "Jaunais Vēstnesis", kas ir Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts. Jēkabpils pilsētas pašvaldība izdod savu avīzi "Jēkabpils Vēstis". Jēkabpilī atrodas Vidusdaugavas televīzijas studija, ka arī radio studija "Radio1", kas raida 107.0 FM diapazonā 24 stundas diennaktī Jēkabpils, Preiļu, Aizkraukles, Madonas, daļēji Daugavpils un Rēzeknes rajonos. Internetā informācija par Jēkabpili un tās novadu ir iegūstama informatīvajā portālā "Jēkabpils laiks".