Jēkabpils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jēkabpils
Republikas pilsēta
Jēkabpils Vecpilsētas laukums
Jēkabpils Vecpilsētas laukums
Karogs: Jēkabpils
Karogs
Ģerbonis: Jēkabpils
Ģerbonis
Jēkabpils (Latvija)
Jēkabpils
Jēkabpils
Koordinātas: 56°29′58″N 25°52′42″E / 56.49944°N 25.87833°E / 56.49944; 25.87833Koordinātas: 56°29′58″N 25°52′42″E / 56.49944°N 25.87833°E / 56.49944; 25.87833
Valsts Valsts karogs: Latvija Latvija
Pilsētas tiesības no 1670. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Jakobstadt
Administrācija
 • Tips Jēkabpils dome
 • Domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs (JRP)
Platība
 • Kopējā 25,53[1] km2
Iedzīvotāji (01.01.2015.)[2]
 • kopā 24 553
 • blīvums 973/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-52(01-06)
Tālruņu kods (+371) 652
Mājaslapa www.jekabpils.lv
Jēkabpils Vikikrātuvē

Jēkabpils ir Latvijas republikas pilsēta valsts dienvidaustrumu daļā, kas izvietota abpus Daugavai 143 km attālumā no Rīgas. Tās kopējā platība ir 25,53 km2, bet iedzīvotāju skaits 2015. gada 1. janvārī bija 24 553, kas padara Jēkabpili par desmito lielāko pilsētu Latvijā pēc iedzīvotāju skaita. Atrašanās starp Vidzemi, Latgali un Sēliju nosaka tās izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli nozīmīgu ceļu krustpunktā. Līdz Rīgas — Daugavpils dzelzceļa izbūvei pilsēta lielā mērā pārtika no preču pārvadājumiem pa Daugavu, bet mūsdienās tā ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem transporta krustpunktiem Latvijā — caur pilsētu ved Eiropas nozīmes autoceļš E22, kā arī tajā atrodas svarīga vairāku dzelzceļa līniju mezgla stacija, caur kuru tiek nodrošināti vairāk kā 90% no kopējā dzelzceļa pārvadājumu apjoma Latvijā[3]. Jēkabpils domē ir 13 deputāti, kas pašvaldību vēlēšanās tiek ievēlēti uz četriem gadiem. Pilsētas teritorijā atrodas arī Krustpils un Jēkabpils novadu domes.

Jēkabpilī atrodas viens no Strūves ģeodēziskā loka punktiem, kas 2005. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Par pilsētas simboliem tiek uzskatīta arī Krustpils pils un Jēkabpils Svētā Gara klosteris, kas attēloti Jēkabpils pilsētas logotipā. Deviņu kilometru attālumā no pilsētas atrodams Laukezera dabas parks, kurā atrodas par Latvijas tīrāko ezeru uzskatītais Laukezers[4].

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabmiesta Lielā iela 20. gs. sākumā.
Pamatraksts: Jēkabpils vēsture

Krustpils ir Jēkabpils senākā daļa, kas rakstos pirmoreiz minēta jau 1237. gadā, kad Rīgas bīskaps netālu no Asotes uzcēla pili (Kreutzburg). Jau tās nosaukums norāda, ka tā atradusies svarīgu ceļu krustpunktā. Vēlākos laikos Daugavas kreisajā krastā, ierodoties lielam skaitam Otrā Ziemeļu kara bēgļu un krievu vecticībnieku, izveidojusies apdzīvota vieta, kurai 1670. gada 12. februārī, piešķirot Magdeburgas tiesības, dots Jēkabmiesta (Jakobstadt) vārds. Pēc vienas versijas 1684. gadā Jēkabpils amatnieka S. Skavronska ģimenē dzimusi Marta Skavronska, kas vēlāk kļuva par Krievijas ķeizarieni Katrīnu I. Garām Jēkabpilij veda hercogistes pasta ceļš — no Jelgavas caur Fridrihštadti (tag. Jaunjelgava) uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri mainīja zirgus un varēja atpūsties. 1764. gadā tika ierīkota pastāvīga pārceltuve uz Krustpili. Polijas dalīšanas laikā 1772. gadā Inflantijas vaivadijai piederošo Krustpili, bet 1795. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistei piederošo Jēkabpili inkorporēja Krievijas impērijā.

1861. gadā atklāja Rīgas-Daugavpils dzelzceļu, tāpēc preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. 20. gadsimta sākumā Jēkabpili darbojās banka, apdrošināšanas biedrība, 4 mūzikas instrumentu fabrikas, sērkociņu fabrika, tvaika dzirnavas un vērptuve, alus darītava, tipogrāfija u. c. rūpnieciskie uzņēmumi. Pirmā pasaules kara laikā Jēkabpils vairākus gadus atradās piefrones zonā un tika sagrauta liela daļa no pilsētas apbūves. 1919. gadā Jēkabpils kļuva par Jaunjelgavas apriņķa administratīvo centru, pilsētā bija pārtikas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi. 1932. gadā tika uzcelta Jēkabpils cukurfabrika, tika uzcelts tilts pāri Daugavai, kas tika uzspridzināts Otrā pasaules kara laikā. 1962. gadā Jēkabpils un Krustpils tika administratīvi apvienotas.

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabpils pašvaldība, arī Jēkabpils dome ir Jēkabpils pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 13 deputātiem, ko ievēl reizi četros gados pašvaldību vēlēšanās. Jēkabpils Domi vada Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, kas ir Jēkabpils pilsētas vadītājs, kurš pilsētas mēra amatā ir kopš 1997. gada. Jēkabpils Domē pavisam ir nodarbināti 115 darbinieki. Adrese: Brīvības ielā 120.

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabpils ir mazākā Latvijas republikas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Iedzīvotāju skaits Jēkabpilī samazinās gan negatīva dabiskā pieauguma, gan migrācijas rezultātā. Tādējādi, laika periodā kopš 2007. gada iedzīvotāju skaits samazinās par vidēji 1,09% gadā. Kopš 2007. gada iedzīvotāju skaits pilsētā sarucis par 7,4%, kas ir nedaudz vairāk kā vidēji republikas pilsētās. Demogrāfiskā slodze Jēkabpilī 2013. gada sākumā bija 563, kas ir labākais rādītājs republikas pilsētu vidū, lai gan vērojams neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2012. gadu, kad Jēkabpilī uz katriem 1 000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā bija 557 iedzīvotāji līdz un virs darbspējas vecuma. Tai skaitā bērnu skaits uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir viens no augstākajiem — 229, kamēr iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem — viens no zemākajiem — 311. Bezdarba līmenis Jēkabpils pilsētā 2013. gadā bija 10,4%. Salīdzinājumā ar 2009. gadu vērojams samazinājums par 3,4%, taču kopš 2012. gada noticis pieaugums 0,8% apmērā.[5]

Pilsēta, kādu to pazīstam šodien, izveidojusies tikai 1962. gadā pēc jauna tilta pār Daugavu izbūves, apvienojot Krustpili Daugavas labajā krastā un Jēkabpili kreisajā krastā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2015. gada 1. janvārī pilsētā bija 24 553 iedzīvotāji.[2]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads Iedz.   ±% g.p.  
1852 9 450 —    
1897 9 979 +0.12%
1914 13 500 +1.79%
1925 9 182 −3.44%
1935 9 484 +0.32%
1939 9 700 +0.56%
1943 7 744 −5.47%
Gads Iedz.   ±% g.p.  
1959 16 695 +4.92%
1979 26 829 +2.40%
1989 30 865 +1.41%
1991 31 315 +0.73%
1997 28 473 −1.57%
2007 26 811 −0.60%
2008 26 734 −0.29%
Gads Iedz.   ±% g.p.  
2009 26 578 −0.58%
2010 26 468 −0.41%
2011 26 284 −0.70%
2012 25 883 −1.53%
2013 25 221 −2.56%
2014 24 839 −1.51%
2015 24 553 −1.15%
Avots:[6][7]


Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jēkabpilī pēc 2015. gada datiem[8]
Latvieši (14706)
  
59.9%
Krievi (6711)
  
27.3%
Baltkrievi (765)
  
3.1%
Poļi (722)
  
2.9%
Ukraiņi (451)
  
1.8%
Cita tautība (1198)
  
4.9%


Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apskates vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiskā apbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabpilī atrodas 231 iela. Daudzi nami uz tām ir saglabājuši savu pirmatnējo izskatu vai arī ir tikuši pārbūvēti, vairākiem no tiem ir kultūrvēsturiska nozīme:

Dievnami[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabpils dievnami vēsta par laikmetu lokos noietiem ceļiem Sēlijas ticības un garīgās dzīves stiprināšanā, atklājot daudznacionālas pilsētas būtību un glabājot nezūdošas kultūrvēsturiskas vērtības. Tāpēc Jēkabpils pilsētas baznīcas ir viens no pilsētas kultūrvēsturisko apskates objektu veidiem. Pilsētas Daugavas labajā pusē jeb Krustpils pusē atrodas Krustpils luterāņu baznīca (1820), Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca (1910), kā arī Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca (2004), kas ir jaunākā baznīcas celtne Jēkabpilī un viena no jaunākām katoļu draudzēm Latvijā. Pilsētas Daugavas kreisajā pusē jeb Jēkabpils pusē atrodas Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja klostera baznīca (1774) un Svētā Gara pareizticīgo baznīca (1887), kuras iekļaujas Jēkabpils Svētā Gara klostera teritorijā; Bijusī uniātu baznīca (1783), kas atdota pareizticīgo baznīcas pārziņā; Jēkabpils Svētā Miķeļa luterāņu baznīca (1807), Jēkabpils Vecticībnieku baznīca (1862), Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas Katoļu draudzes baznīca (1866), kā arī Jēkabpils Baptistu draudzes baznīca (1930). Bijusī Jēkabpils Uniātu baznīca ir viens no lielākiem Dievnamiem pilsētā, kas nedarbojas, tāpēc to var aplūkot tikai no ārpuses. Svētā Gara pareizticīgo baznīca un tajā atrodošā Jakobštates ikona ir apskatāma katru dienu, arī dievkalpojumu laikā, ievērojot klusumu. Pārējās pilsētas baznīcas ir atvērtas apmeklētājiem, iepriekš piesakoties, kā arī dievkalpojumu laikā.

Memoriālās mājas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā ir dzīvojuši daudzi ievērojami Jēkabpils un Latvijas cilvēki. Četriem no viņiem pilsētā atrodas memoriālās mājas: gleznotāju Oto un Ugas Skulmju māja Brīvības ielā 26; ērģelnieka Pētera Sīpolnieka memoriālā māja Brīvības ielā 141, keramiķa Andreja Pormaļa māja A.Pormaļa ielā 119.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabpils pilsētā kā aktīvās atpūtas objekti ir astoņi parki. Krustpils pusē ir aplūkojami: Krustpils pilsētas parks, kas atrodas pretī Krustpils kultūras namam un blakus Otrā pasaules kara memoriālam; Mācītāju dārzs — parks, kas atrodas blakus Krustpils luterāņu baznīcai; Krustpils muižas parks- pils teritorijā; 14. jūnija parks, kas atrodas blakus Krustpils Trīsvienības Romas katoļu baznīcai. Jēkabpils jeb Daugavas kreisajā pusē atrodas: Strūves parks (bijušais Kroņa dārzs), kurā atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkts, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā; Kena parks, kas atrodas pie Vienības ielas, pretī Jēkabpils autoostai; Hikšteina parks, kas atrodas aiz Kena parka, tuvāk Daugavai; Meža parks, kurā atrodas Radžu dižakmens. Parks atrodas pie Radžu ūdenskrātuves, kas ir pilsētas peldvieta un ir ieguvusi Zilo karogu. Parkā atrodas veselības taka.

Muzeji un mākslas galerijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā ir apskatāmi Jēkabpils vēstures muzejs, kas atrodas Krustpils pilī, kā arī muzeja brīvdabas nodaļa — “Sēļu sēta”, kas atrodas starp Hikšteina un Kena parkiem un kura atrodas 19. gadsimta Sēlijas lauku celtnes. Iepriekš piesakoties, iespējams apmeklēt ievērojamā jēkabpilieša keramiķa Andreja Pormaļa memoriālo muzeju, kas atrodas viņa vārdā nosauktās ielas 119. namā, kurā apskatāma darbnīca, keramikas izstrādājumu ekspozīcija un unikāls kamīns. Pilsētā atrodas arī divas mākslas galerijas — "Pie Sīplonieka", kas atrodas ērģeļnieka Pētera Sīpolnieka memoriālajā mājā Brīvības ielā 141.

Jēkabpils vēsturiskā centra neapdzīvoto Brīvības un Pasta ielas namu logos apskatāma lielākā brīvdabas gleznu galerija Latvijā, kas sastāv no 33 akrila krāsas gleznām. Gleznu autori ir Jēkabpils apkaimes mākslinieki, kuru vidū minami Ruta Štelmahere, Ziedonis Bārbals, Mētra Štelmahere, Vēsma Lukstiņa u. c., kā arī Viesītes Mūzikas un Mākslas skolas un Jēkabpils Mākslas skolas skolotāja un audzēkņi.[9][10]

Plašsaziņas līdzekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā darbojas trīs laikrakstu redakcijas — "Brīvā Daugava", kas ir Jēkabpils novada laikraksts un viens no vecākajiem iznākošajiem laikrakstiem Latvijā un "Jaunais Vēstnesis", kas ir Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts. Jēkabpils pilsētas pašvaldība izdod savu avīzi "Jēkabpils Vēstis". No 2005. gada iznāk arī bezmaksas avīze "Ceturtdiena". Savukārt, no 2013. gada iznāk bezmaksas ikmēneša žurnāls "Vērtīgs", ko katru mēnesi ikviens uzņēmums un iedzīvotājs saņem savā pastkastītē un arī Aizkraukles, Madonas, Līvānu, Preiļu pilsētās žurnāls tiek izplatīts pa visām pastkastītēm. Jēkabpilī atrodas Vidusdaugavas televīzijas studija, kā arī radio studijas "Radio1", kas raida 107.0 FM diapazonā 24 stundas diennaktī Jēkabpils, Preiļu, Aizkraukles, Madonas, daļēji Daugavpils un Rēzeknes rajonos un "Divu Krastu radio", kas raida Jēkabpils, Aizkraukles, Madonas, Līvānu, Preiļu novados. Internetā informācija par Jēkabpili un tās novadu ir iegūstama informatīvajā portālā "Jēkabpils laiks".

Starptautiskie sakari[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabpils sadraudzības pilsētas:[11]

Sadarbības partneri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabpils ir Baltijas pilsētu savienības (UBC) locekle. Pilsētas sadarbības partneri:[12]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2012-gada-publiskais-parskats.pdf
  2. 2,0 2,1 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2015. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2015. gada 1. janvārī).
  3. Investīciju iespējas Jēkabpils pilsētā. http://www.jekabpils.lv/. Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Atjaunināts: 2014. gada 30. decembrī.
  4. Laukezera dabas parks. http://www.krustpils.lv/. Krustpils novada pašvaldība. Atjaunināts: 2015. gada 7. februārī.
  5. Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2013. gada publiskais pārskats, jekabpils.lv
  6. Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.
  7. pmlp.gov.lv
  8. Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2015. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2015. gada 1. janvārī).
  9. „ATVERAM LOGUS” PASTA IELĀ. http://www.jekabpils.lv/. Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Atjaunināts: 2015. gada 27. februārī.
  10. Brīvības ielā atklāj lielāko brīvdabas gleznu galeriju Latvijā. http://www.jekabpils.lv/. Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Atjaunināts: 2015. gada 27. februārī.
  11. Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta!
  12. Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta!

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]