Karāts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
5 karātu smags rubīns

Karāts ir masas mērvienība. Viens karāts ir vienāds ar 200 miligramiem, vienu piektdaļu no grama jeb 0.2 gramiem. Karātus visbiežāk izmanto, lai mērītu dārgakmeņu un pērļu masu. Mūsdienu definīcija, kas arī ir zināma kā metriskais karāts, tika pieņemta 1907. gada Ceturtajā Ģenerālajā Svaru un Mēru Konferencē un drīz pēc tam daudzās valstīs visā pasaulē. Dārgakmeņi, kuru masa ir mazāka par vienu karātu, tiek mērīta karāta simtdaļās. Viena karāta simtdaļa ir vienāda ar diviem miligramiem. Karātu skaitam pieaugot, pieaug arī akmens vērtība — lielāki dārgakmeņi ir retāki, vērtīgāki un vairāk pieprasīti. Dārgakmeņu klasifikācija ir atkarīga no svara. Par maziem tiek uzskatīti akmeņi ar masu līdz 0,29 karātiem, vidēja lieluma — no 0,3 līdz 0,99 karātiem, lieli — no 1 karāta un vairāk.[1] Citi apakšiedalījumi, un nedaudz citādas svara vērtības, tika izmantotas jau agrāk dažādās valstīs.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās liecības par karātu nāk no Lielbritānijas, 15. gadsimta vidus. Šī vārda nosaukums nāk no itāļu vārda carato, kas nāk no grieķu vārda kerátion (κεράτιον, kas nozīmē ceratonijas sēkla) un pat iespējams no Arābu vārda qīrāṭ (قيراط), kas bija svara mērvienība jau tad, lai gan tā nebija mērvienība, kuru izmantoja, lai svērtu zeltu vai dārgakmeņus. Ir pārliecība, ka karāts cēlies no ceratoniju sēklu neparasti zemā masas mainīguma. Tomēr, zinātnieki ir konstatējuši, ka ceratonijas sēklām ir tipisks svara mainīgums, salīdzinot ar citu sugu sēklām.

Pagātnē, katrai valstij bija savs karāts. To bieži izmantoja, lai svērtu zeltu. Sākot ar 1570. gadiem, tas tika izmantots, lai noteiktu svaru dimantiem un citiem dārgakmeņiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]