Zelts
| Zelts | |||||
|---|---|---|---|---|---|
|
|||||
Zelta tīrradnis un tīra zelta kristāli |
|||||
| Oksidēšanas pakāpes | -1, 1, 2, 3, 4, 5 | ||||
| Elektronegativitāte | 2,54 | ||||
| Blīvums | 19300 kg/m3 | ||||
| Kušanas temperatūra | 1337,33 K (1064,18 °C) | ||||
| Viršanas temperatūra | 3129 K (2856 °C) | ||||
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au (latīņu: aurum) un atomskaitli 79. Tas ir viens no pārejas metāliem, kas periodiskajā tabulā atrodas 11. grupā un 6. periodā. Zelts ir viens no dārgmetāliem un nedaudzajiem krāsainajiem metāliem.
Zelts jau vairākus tūkstošus gadus ir izmantots dažādos rituālos un rotaslietās. Kopš 6. gadsimta p.m.ē. no zelta izgatavotās monētas ir izmantotas kā norēķinu līdzekļi. Arī mūsdienās zelts joprojām tiek izmantots naudas izgatavošanā.
Satura rādītājs |
Zelta ķīmiskās īpašības [izmainīt šo sadaļu]
Dabā zelts ir sastopams galvenokārt brīvā veidā, jo tas ir ķīmiski inerts. Zelts ir salīdzinoši mīksts, dzeltenas krāsas metāls ar ļoti labu korozijas izturību, augstu elektrovadītspēju. Zelta savienojumi ir visai nestabili. Savienojumos zeltam var būt vērtība +1 un +3, piemēram, zelta (III) oksīds Au2O3. Ekstremālos apstākļos var veidoties arī savienojumi, kur zeltam ir vērtība +5 (zelta pentafluorīds) vai -1 (cēzija aurīds). Negatīvas vērtības ir metāliem ļoti netipiskas.
Atšķirībā no vairuma metālu, zelts vairāk veido kompleksos savienojumus nekā vienkāršos savienojumus. Zelta savienojumiem galvenokārt raksturīga violeta un brūna nokrāsa.
Zelta izmantošana un ieguve [izmainīt šo sadaļu]
Zeltu plaši izmanto rotaslietu izgatavošanā.
Zelta ieguve ir sarežģīta. Šahtas atrodas pat līdz 4000 metru dziļumā, kur temperatūra pārsniedz +30 °C un tāpēc ir grūti elpot. Zeltu saturošo rūdu paceļ virszemē un izskalo no tās zeltu. No vienas tonnas rūdas parasti iegūst tikai 5 gramus zelta.
No 1905. līdz 2006. gadam ik gadu visvairāk zelta ieguva Dienvidāfrikā. Kopš 2007. gada visvairāk zelta ik gadu tiek izrakts Ķīnā.
| # | Valsts | Iegūtā zelta daudzums (tonnās)[1] | |||
|---|---|---|---|---|---|
| 2005 | 2006 | 2007 | 2008 | ||
| 1. | 224 | 240 | 276 | 288 | |
| 2. | 262 | 260 | 238 | 234 | |
| 3. | 296 | 275 | 254 | 232 | |
| 4. | 263 | 251 | 246 | 225 | |
| 5. | 207 | 203 | 170 | 175 | |
| 6. | 156,5 | 152,6 | 144,5 | 163,9 | |
| 7. | 118,5 | 104 | 101 | 100 | |
| 8. | 167 | 167 | 118 | 90 | |
| 9. | - | - | 85 | 85 | |
| 10. | 63 | 63,1 | 78 | 81 | |
| 2 518 | 2 469 | 2 444 | 2 356 | ||
Zelts Latvijā [izmainīt šo sadaļu]
Arī Latvijā ir atrasti daži zelta gabaliņi smilšu grauda lielumā sanesumu iežos - morēnās,[2] tāpēc, visticamāk, ka tie ir atnesti no Skandināvijas (kur arī atrodas tuvākās zelta raktuves). Zelta putekļi ir atrasti arī 100-200 m dziļurbumos, kur zelta koncentrācija ir 0,008 g uz tonnu iežu, kas padara šī zelta iegūšanu rūpnieciski neizdevīgu.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ (angliski) Historical World Gold Production. Atjaunināts: 2010-08-13.
- ↑ (latviski) Zelts, dimanti un urāns atrodami Latvijā HC.LV
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- (latviski) Par Zeltu Latvijas Zelta informācijas resurss
- (angliski) Gold Los Alamos National Laboratory’s Chemistry Division
- (angliski) The Mineral Native Gold Amethyst Galleries
- (angliski) Gold Webelements.com
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Uut | Fl | Uup | Lv | Uus | Uuo |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |