Klēpjdators

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
BenQ klēpjdators.

Klēpjdators jeb piezīmjdators (laptop, notebook) ir mazs līdznēsājams personālais dators, kas parasti sver 1-6 kilogramus, atkarībā no izmēra, materiāliem un citiem faktoriem.

Klēpjdatori parasti tiek darbināti ar vienu galveno bateriju vai ar ārēju maiņstrāvas adapteri, kas uzlādē bateriju, vienlaicīgi piegādājot enerģiju datoram. Daudziem datoriem ir arī 3 voltu baterija, kas darbina pulksteni un citas norises elektrības pārrāvuma gadījumā. Visi datora komponenti (izņemot barošanas bloku) ir iebūvēti korpusā. Dažiem klēpjdatoriem ir arī iebūvēts barošanas bloks. Korpusam ir atvāžams vāks, kas satur LCD ekrānu un aizvērtā stāvoklī nosedz tastatūru.

Klēpjdatori parasti satur visus tos pašus komponentus, ko parastie datori, tādejādi tie var nodrošināt tādu pašu funkcionalitāti kā parastie datori. Tā kā šeit to pašu funkcionalitāti nākas ievietot mazākā tilpumā un ir nepieciešams mazāks elektrības patēriņš (dzesēšanas problēmu un baterijas ietilpības dēļ), komponentiem bieži vien ir vājāki parametri un augstāka cena kā analogiem parasto datoru komponentiem. Klēpjdatoriem lielākā daļa komponentu parasti ir integrēta pamatplatē un nav nomaināmi.

Komponenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parasti kā atsevišķi komponenti ir:

  • Cietais disks - parasti tas ir 2,5`` disks, kam ir mazāka ietilpība, ātrdarbība un lielāka cena kā parastajos datoros lietotajiem 3,5`` diskiem. Šie diski (it īpaši lēnākie paveidi) gan ir klusāki un tērē mazāk elektrības, kā arī ir izturīgāki pret triecieniem. Šo faktoru dēl tos dažreiz lieto arī parastajos datoros.
  • Atmiņa - parasti lieto SODIMM moduļus, kas ir īsāki, taču platāki kā parastajos datoros lietotie DIMM moduļi. Vienas un tās pašas tehnoloģijas DIMM un SODIMM moduļu cenas parasti ir līdzīgas. SODIMM moduļus parasti platē iesprauž paralēli platei, atšķirībā no DIMM.
  • Optiskais diskdzinis - tas parasti ir ~1 cm biezs, atšķirībā no ~2,5 cm biezajiem parasto datoru optiskajiem diskdziņiem.
  • Klēpjdatoriem dažreiz ir iebūvēta miniPCI un miniPCIexpress ligzda, kurā var iespraust bezvadu tīkla karti. Dažos gadījumos tur var iespraust arī modema vai tīkla karti (ja ir noņemama mala). Vēl dažiem klēpjdatoriem ir iekšējas USB pieslēgvietas, kas pamatā ir paredzētas, lai varētu ielikt iekšējo Bluetooth adapteri.

Pārējie noņemamie komponenti parasti nav standartizēti.

  • Tastatūru parasti "pieslēdz" ar PS/2, bet tastatūras kontroleris bieži vien atrodas uz pamatplates. Tastatūras moduli ar pamatplati parasti savieno ar plakanu kabeli, kas satur daudz (10+) vadu.
  • Peles funkcionalitāti parasti nodrošina vai nu ar skārienpaliktni (touchpad) vai arī ar specifisku analogo kursorsviru (pointing stick). Šīs ierīces arī pieslēdz ar specifisku daudzu vadu kabeli. Klēpjatoriem vienmēr ir iespējams pieslēgt ārēju peli, vecākiem datoriem bija PS/2 pieslēgvieta, jaunākiem ir vairākas USB pieslēgvietas.
  • Ekrānu arī pieslēdz ar specifisku daudzu vadu kabeli. Ekrāns ir viena no dārgākajām klēpjdatora sastāvdaļām.
  • Baterijas arī parasti nav standartizētas. Lai arī to pieslēguma saskarnes ir līdzīgas, dažādu klēpjdatoru baterijām ir dažādi ģeometriskie izmēri.
  • Klēpjdatoriem parasti ir iebūvēts viens vai divi mikrofoni un 2 skaļruņi. Tos slēdz pie pamatplatē iebūvētās skaņaskartes attiecīgajām ieejām un izejām. Vēl, dažiem klēpjdatoriem ir iebūvēta tīmekļkamera, to parasti pieslēdz pie iekšējās USB pieslēgvietas.

Saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]