Kliņģerīte

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kliņģerīte
Calendula officinalis
Kliņģerīte
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Asteru rinda (Asterales)
Dzimta Kurvjziežu dzimta (Asteraceae)
Ģints Kliņģerītes (Calendula)
Suga Ārstniecības kliņģerīte (C. officinalis)

Kliņģerīte (Calendula officinalis) ir kurvjziežu dzimtas ārstniecības augs.

Raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kliņģerītes ir viengadīgs augs. Tās veido 40-50 cm augstu lapu rozeti ar ziedstublāju. Stublājs augšdaļā ar īsiem cietiem matiņiem un dziedzermatiņiem. Lapas vienkāršas, veselas, iegarenas, olveidīgas vai lancetiskas. Ziedi platos kurvīšos tumši vai gaiši oranždzelteni vai citrondzelteni. Ir varietātes ar pildītiem ziediem. Ziedēt sāk jūnijā, zied līdz vēlam rudenim. Augļi (sēklas) dažāda veida, sirpjveidīgi vai gredzenveidīgi sēkleņi. Audzē galvenokārt kā krāšņumaugu un ārstniecības augu, izmanto arī kā garšaugu.

Uzturvērtība un izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kliņģerīšu ziedlapiņās ir daudz karotīna — 7,6-31,3 mg%, arī likopīns, citroksantīns, ēteriskās eļļas, gļotvielas (4%), organiskās skābes, triterpēni, bioflavonoīdi. Kliņģerīšu lapās sastopama rūgtviela kalendīns, saponīni, miecvielas (6,4%). Sēklās ir augu eļļa, alkaloīdi. Augam izteiktas fitoncīdu īpašības. Ir pretaudzēju aktivitāte. Uzturā izmanto galvenokārt ziedlapiņas. Kliņģerīšu ziedlapiņu pulveri lieto kulinārijā mīklu iekrāsošanai. To izšķīdina karstā eļļā, pievieno dažādiem mīklas izstrādājumiem, var arī kliņģerīšu ziedlapiņas pavārīt pienā un pēc tam pienu pievienot mīklai. Dažās zemēs kliņģerīšu ziedlapiņu pulveri izmanto sviesta un siera iekrāsošanai, sevišķi sviests tad iegūst tīkamu nokrāsu un aromātu. Ziedus vai tikai ziedlapiņas izmanto ziedu salātos (ar kresēm, rudzupuķēm, gurķeni u.c.) un ēdienu dekorēšanai. Kokteiļiem pievieno ledus kubikos iesaldētus kliņģerīšu ziedus. Ļoti plaši kliņģerītes, kliņģerīšu tēju, tinktūru, sulu ziedi, tabletes izmanto medicīnā. Ar tiem ārstē čūlas, gastrītu, kolītus . Kliņģerītes veicina ēstgribu un gremošanu. Tējas izmanto kā sviedrēšanas un atkrēpošanas līdzekli, saaukstēšanās gadījumos, pret krampjiem, galvassāpēm un reiboņiem. Ārīgi lieto kliņģerīšu lapas vai sulu, ja ir augoņi, ekzēmas, arī vasaras raibumu un kārpu iznīdēšanai. Kliņģerīšu iedarbība ir antiseptiska, baktericīda, sāpju remdinoša. Kliņģerīšu preparāti pazemina arteriālo asinsspiedienu, sekmē žults sekrēciju. Tas ir viens no vecākajiem un populārākajiem ārstniecības augiem tautas medicīnā. Novākšana. Vāc izplaukušus ziedus vai tikai ziedlapiņas. Lieto svaigas vai kaltētas. Ziemai uzglabā kaltētā vai sasaldētā veidā. Jo biežāk vāc ziedus, jo vairāk tos veģetācijas sezonā var iegūt.