Kokgrebums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vinslovs Homērs. Kokgrebums "Mākslas studenti Luvrā" 1868. g., Bruklinas muzejs.

Kokgrebums, saukts arī par kokdzelumu (vācu: Holzstich , angļu: woodcut engraving) ir grafikas augstspiedes tehnikas ksilogrāfijas veids.[1]

Kokgrebumā klišejas izgatavo no stāvšķiedras koka plāksnēm, kurā attēlu jeb zīmējumu iegrebj ar grebļiem -īpašiem kaltiņiem. Kokgrebumā zīmējumus iespējams izveidot smalkāk nekā kokgriezumā.

Kokgrebuma izgudrotājs ir 18. gadsimta angļu mākslinieks Tomass Bjūiks (1753 — 1828), daiļradē apvienojot kokgriezuma un vara grebuma principus. Terminu kokdzelums sāka lietot grafiķis Pēteris Upītis, uzsverot atšķirību no koka amatniecības. Pirmo eksemplāru sauc par autoreksemplāru. Ar terminu"kokgrebums" vai "kokdzelums" apzīmē kā augstspiedes tehniku, tā arī mākslas darbu, kas iespiests šajā tehnikā.

Kokgrebuma tehnikā strādajoši latviešu grafiķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā tehnikā daudz strādājuši sekojoši latviešu grafiķi: Oļģerts Ābelīte, Aleksandrs Junkers, Gunārs Krollis, Jānis Plēpis, Dainis Rožkalns, Valdis Villeruššs, Pēteris Upītis, Zigurds Zuze.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Blūma, D. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga: Zvaigzne ABC, 85.lpp. Blūma, D. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca.