Kokgriezums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lūkass Krānahs Vecākais. Kokgriezums "Ādams un Ieva — grēkā krišana" 1509. g., Britu muzejs.

Kokgriezums (vācu: Holzschnitt , angļu: woodcut) ir grafikas augstspiedes tehnikas ksilogrāfijas veids.[1]

Kokgriezumā klišejas izgatavo no garenķiedras koka plāksnēm, kurā attēlam jeb zīmējumam paredzētos baltos laukumus padziļina ar speciāliem nažiem un kaltiem. Kokgriezuma tehnikā veidots estamps nezināk tik smalks kā kokgrebumā. Kokgriezumam raksturīgas kontrastainas melni balto toņu attiecības.Pirmo eksemplāru sauc par autoreksemplāru. Ar terminu "kokgriezums" apzīmē kā augstspiedes tehniku, tā arī mākslas darbu, kas iespiests šajā tehnikā.


Kokgrebumu izgudroja Ķīnā, kur tas radās 6. gadsimtā, bet Eiropā kokgriezuma tehniku sāka pielietot 14. gadsimtā, visbiežāk grāmatu ilustrācijās. Liels nopelns šīs tehnikas attīstībā ir ziemeļu renesanses māksliniekiem, īpaši vācu māksliniekiem. Minami ir Hans Holbeins Jaunākais, Lūkass Krānahs Vecākais un Albrehts Dīrers, kuri ir devuši visnozīmīgāko ieguldījumu kokgriezuma tehnikas attīstībā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Blūma, D. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga: Zvaigzne ABC, 86.lpp.