Kosmos-557
| Kosmos-557 Космос-557 | |||||
 Saljut ar kosmosa kuģi Sojuz | |||||
| KA veids | Orbitālā stacija | ||||
| Organizācija: |  PSRS | ||||
| Starts | 11.05.1973. 00:20 UTC | ||||
| Starta vieta | Baikonura, PSRS 81 / 23 | ||||
| Nesējraķete | Proton-K, PSRS | ||||
| Beigu datums | 22.05.1973. | ||||
| Lidojuma ilgums | 11 dienas | ||||
| NSSDC ID | 1973-026A | ||||
| SCN | 06498 | ||||
| Masa | 18 400 kg | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Apogejs | 266 km | ||||
| Perigejs | 218 km | ||||
| Programma Saljut | |||||
| |||||
Kosmos-557 (krievu: Космос-557) jeb DOS-3 (ДОС-3) bija PSRS DOS sērijas trešā orbitālā stacija. To orbītā palaida 1973. gada 11. maijā. Vadības sistēmas kļūmes dēļ stacija kļuva nekontrolējama un pēc 11 dienām nogāja no orbītas.
Konstrukcijas uzlabojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
DOS-3 tika būtiski pārveidota salīdzinājumā ar pirmajām divām DOS stacijām (Saljut-1 un DOS-2). Tai bija uzstādīti trīs lieli saules bateriju paneļi (atšķirībā no iepriekšējo četriem Sojuz kosmosa kuģa paneļiem), katrs no tiem bija autonomi orientējams pret Sauli. Bija izstrādāta īpaši ekonomiska orientēšanas sistēma. Pirmo reizi bija uzstādīta borta navigācijas sistēma Delta. kas kosmonautiem ļāva patstāvīgi noteikt un prognozēt orbītas lidojuma parametrus. Jaunums bija arī ūdens reģenerācijas sistēma. Salīdzinot ar Saljut-1, DOS-3 bija aprīkota ar bagātīgu zinātnisko instrumentu klāstu. Stacijā pirmo reizi tika uzstādīti jonu sensori.[1]
Tā kā stacijas masa bija lielāka nekā iepriekšējām stacijām, nesējraķete Proton-K to varēja ievadīt zemākā nekā vajadzīgs orbītā (215 × 155 km). Plānotā orbīta bija jāsasniedz ar stacijas dzinējsistēmu.
Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
DOS-3 tika palaista 1973. gada 11. maijā 00:20 UTC ar nesējraķeti Proton-K no Baikonuras kosmodroma starta laukuma 81 / 23.
Pēc orbītas sasniegšanas tika ieslēgta stacijas jonu sensoru orientācijas sistēma. Sensora atteices rezultātā kosmosa kuģis pārgāja autosvārstību režīmā, orientācijas sistēmas raķešu dzinēji darbojās nepārtraukti, pagriežot staciju no vienas galējās pozīcijas uz citu. Pēc tam stacija pārvietojās ārpus radiosakaru diapazona. Nākamajā orbītas vijumā, kad radiosakari atjaunojās, izrādījās, ka visa orientēšanās sistēmas dzinēju degviela (ūdeņraža peroksīds) ir izlietota. Neorientētā kosmosa kuģa saules paneļi neražoja pietiekami daudz elektrības, un pēc brīža akumulatoros izsīka enerģija. Saslēgties ar to pilotējamam kosmosa kuģim kļuva neiespējami. 1973. gada 22. maijā pēc aptuveni 11 dienu darbības neorientētā stacija nonāca blīvā atmosfērā virs Bolīvijas un pārtrauca eksistēt.
Slepenības dēļ stacija netika atklāti nosaukta par Saljut-3, padomju plašsaziņas līdzekļi paziņoja, ka "PSRS palaida Zemes mākslīgo pavadoni Kosmos-557". ASV to apzīmēja ar Saljut-3A.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ ДОС N 3 ("Космос-557") был существенно доработан Черток Б.Е. Ракеты и люди
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Salyut (3), 4 / DOS 3, 4 Krebs, Gunter D
| ← 401-500 · Kosmos sērijas kosmiskie aparāti (501 — 600) · 601-700 →
| |||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 501 | 502 | 503 | 504 | 505 | 506 | 507 | 508 | 509 | 510 | 511 | 512 | 513 | 514 | 515 | 516 | 517 | 518 | 519 | 520 |
| 521 | 522 | 523 | 524 | 525 | 526 | 527 | 528 | 529 | 530 | 531 | 532 | 533 | 534 | 535 | 536 | 537 | 538 | 539 | 540 |
| 541 | 542 | 543 | 544 | 545 | 546 | 547 | 548 | 549 | 550 | 551 | 552 | 553 | 554 | 555 | 556 | 557 | 558 | 559 | 560 |
| 561 | 562 | 563 | 564 | 565 | 566 | 567 | 568 | 569 | 570 | 571 | 572 | 573 | 574 | 575 | 576 | 577 | 578 | 579 | 580 |
| 581 | 582 | 583 | 584 | 585 | 586 | 587 | 588 | 589 | 590 | 591 | 592 | 593 | 594 | 595 | 596 | 597 | 598 | 599 | 600 |