Kuopio lēne

Kuopio lēne (somu: Kuopion lääni, zviedru: Kuopio län) bija dibināta 1775. gadā kā Zviedrijas Karalistes Savonijas un Karēlijas lēne (Savolax och Karelens län), vēlāk Somijas lielhercogistes guberņa (1831–1917), tolaik dēvēta par Kuopio guberņu (krievu: Куопиоская губерния). Tās centrs bija Kuopio pilsēta.

Pēc 1917. gada Somijas Republikas sastāvā to latviski dēvēja par Kuopio apgabalu.^[1] Pēc administratīvās reformas 1997. gadā tā kļuva par Austrumsomijas provinces (Itä-Suomen lääni, Östra Finlands län) daļu, ko pēc 2011. gada reformas sadalīja Ziemeļsavo, Dienvidsavo un Ziemeļkarēlijas reģionos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Napoleona karu Ceturtās koalīcijas periodā Zviedrija bija apvienojusies ar Krievijas Impēriju, Apvienoto Karalisti un citām pusēm pret Napoleona Franciju. Tomēr pēc 1807. gadā noslēgtā Tilzītes miera līguma Krievija noslēdza mieru ar Franciju un izstājās no koalīcijas. Tas ļāva Krievijai 1808. gadā izaicināt Zviedriju karā un atņemt tai Somijas daļu. 17. septembrī Fredrikshamnā parakstīja miera līgumu, kurā Zviedrija atdeva Krievijas Impērijai Somiju un daļu no Lapzemes, slēdza savas ostas britu kuģiem un pievienojās kontinentālajai blokādei, piesakot karu Lielbritānijai. 1810. gada 6. janvārī Krievijas valdība palīdzēja izbeigt kara stāvokli starp Franciju un Zviedriju.

Nodotās teritorijas kļuva par Krievijas Impērijas Somijas Lielhercogisti. Sākotnēji Savonijas un Karēlijas lēnē nekādas izmaiņas nenotika, bet 1831. gadā izveidoja Kuopio guberņu, bet tās dienvidu daļu nodeva Mikeli guberņai.