Kvadriga

Kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs. (4. gadsimts pr.Kr.)

Kvadriga (no latīņu Quadri-, četri un jungere — apvienot, apvienot jūgā) ir divriči, kurus velk četri zirgi, izvietoti vienā rindā. Kvadrigu sacensības tika rīkotas Olimpiskajās spēlēs un citās sakrālajās svinībās, un tās tika uzskatītas par gieķu dievu transporta līdzekli, kā arī tika attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos. Tā Apollons tiek attēlots kvadrigā braucam pa debess jumu, apgaismojot pasauli un izklīdinot nakts tumsu, bet Poseidons brauca kvadrigā, kuru vilka delfīni.

Vēlāk šo transporta līdzekli izmantoja Romas impērijas karavadoņi, kad tie pēc uzvaras triumfa braucienā ieradās pilsētā, tāpēc kvadrigas asociējās ar kara triumfu. Tādā veidā rietumu kultūrā šī transporta līdzekļa attēli tradicionāli tika izmantoti pieminekļos, daudzinot militārās uzvaras.

Kvadriga uz Sirakūzu sudraba dekadrahmas (422-393. gadi pr.Kr.)

Vēsture

Klasiskā Romas laika kvadrigas būtībā pārstāvēja sacensību divričus. Atsevišķos pasākumos varēja būt ceremoniālās kvadrigas. Romiešu kvadrigas ir cēlušās no grieķu divričiem, sauktiem par tetripponu. Hērodots 5. gadsimtā pr.Kr. apgalvoja, ka grieķi no senajiem lībiešiem iemācījās iejūgt divričos četrus zirgus. To viņš runāja par garamantiem (Γαράμαντες). Sahāras teritorijas dažādos rajonos ir saglabājušies virs 500 senu zīmējumu, kuros attēloti garamantu divriči. Lielākā to daļa attēlo iejūgu ar diviem zirgiem. Taču ir attēli, kur parādīti arī četri iejūgti zirgi.

Ir Hērodota tulkojums, kas neatbilst citām versijām, un kurā ir teikts par divričiem ar četriem iejūgtiem zirgiem. Pēc Hērodota datiem Lībijā bija zaueku tauta (Ζαύηκες), kuras sievietes vadīja kaujas divričus.

Apraksts

Kvadrigu sacensības filmā "Ben-Hurs".

Kvadriga būtībā ir divriči, kuros priekšā ir iejūgti četri zirgi. Zirgi ir piejūgti pie centrālajai ilksij priekšpusē piestiprināta šķērskoka pa diviem zirgiem katrā pusē.

Romiešu terminoloģija

Divi zirgi, kas ir tuvāk ilksij, saucās "equi iugale". Ārējā grupa saucās "equi funale". No vadītāja skatu punkta zirgi saucās sekojoši: "sinisteriore funali", "sinisteriore iugali", "dexterior iugali", "dexterior funali". Viens no svarīgākajiem zirgiem bija pirmais pa kreisi, "sinisteriore equus funalis". Romiešu cirkā pagriezieni tika veikti pa kreisi, un bija vajadzīgs zirgs, kurš dominētu pār citiem, palēninoties, bet nezaudējot pie tam vadību. Pēc citām domām pats svarīgākais zirgs bija tas, kurš atradās pa labi no ilkss.

Grieķu terminoloģija

Svarīgākie grieķu termini, kas attiecas uz kvadrigām, ir saglabājušies rakstu avotos. Grieķiski kvadriga saucās tethrippon, bet tās vadītājs enioxos. Divus iekšējos zirgus sauca par zygioi, bet ārējos par seiraphoroi.

Uzbūve

Būtībā konstrukcijas pamatā ir horizontāla nekustīga ass ar riteni katrā galā. Pie ass ir cieši piestiprināta ilkss jeb virziena stūre. Pārējo konstrukcijas daļu veido horizontāla platforma (uz kuras vertikāli stāv vadītājs), kā arī nožogojums priekšā un sānos. Aizmugurējā daļa paliek vaļēja.

Riteņi ir aprīkoti ar spieķiem (4 līdz 8 spieķi). Koka spieķi apvienoja ārējo aploci (arī no koka, apjoztu ar dzelzs stīpu) ar centrālo riteņa rumbu, kurai vidū ir izurbts caurums, un kas pildīja gultņa funkciju.

Katrs ritenis tika uzmaukts uz mazāka izmēra ass gala un nofiksēts ar uzgriezni vai tapu, kas neļāva ritenim noslīdēt no ass uz ārpusi. Uz iekšpusi ritenim neļāva slīdēt ass diametrs, kas bija lielāks par rumbas caurumu.

Pēc mūsdienu ziņām, dažas romiešu kvadrigas svēra tikai ap 25 kilogramiem.