Latvijas dzelzceļš

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas dzelzceļš
LDz logo.jpg
Veids valsts akciju sabiedrība
Galvenais birojs Rīga, Latvija
Vērtība 385,96 miljoni Ls (2010. gadā)[1]
Vadība Uģis Magonis (valdes priekšsēdētājs)
Darbinieki 12 400 [2]
Apgrozījums 284,83 miljoni Ls (2009. gadā)[1]
Peļņa 5,86 miljoni Ls (2009. gadā)[1]
Nozare transports, tranzīts, loģistika
Mājaslapa www.ldz.lv
Latvijas dzelzceļu karte 1930. gadu beigas
Latvijas dzelzceļu shēma 1938. gadā
Latvijas dzelzceļu shēma 1940. gadā

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī,[3] kas nodarbina vairāk kā 12 400 darbinieku.[2] Nodarbojas ar dzelzceļa pārvadājumu organizēšanu un nodrošināšanu Latvijas teritorijā. 2009. gadā uzņēmums atzīmēja savas pastāvēšanas 90. gadadienu.[4] 2010. gadā tika atzīts par trešo vērtīgāko uzņēmumu Latvijā.[1]

Satura rādītājs

Organizatoriskā struktūra[izmainīt šo sadaļu]

  • SIA “LDz Cargo”,
  • SIA “LDz infrastruktūra Ltd”,
  • SIA “LDz ritošā sastāva serviss”,
  • SIA “LDz apsardze”.

Nozīmīgākie fakti[izmainīt šo sadaļu]

  • 1860 — Sanktpēterburgas-Varšavas dzelzceļa maģistrāles ietvaros atklāta kustība pa pirmo dzelzceļa iecirkni Latvijas teritorijā Rītupe — Daugavpils
  • 1861 — ekspluatācijā nodota pirmā iekšzemes dzelzceļa līnija Rīga — Daugavpils
  • 1868 — pabeigta Rīgas — Jelgavas dzelzceļa būve
  • 1871 — Liepājas osta pa dzelzceļu savienota ar Sanktpēterburgas-Varšavas maģistrāli
  • 1872 — Rīgas — Bolderājas dzelzceļa būvniecības ietvaros ekspluatācijā nodots pirmais pastāvīgais tilts pār Daugavu Rīgā
  • 1877 — atklāta kustība pa Rīgas — Tukuma dzelzceļu
  • 1889 — ekspluatācijā nodots Rīgas — Valkas — Pleskavas dzelzceļš
  • 1895 — izveidota valsts Rīgas — Orlas dzelzceļa pārvalde ar vadību Rīgā, kuras sastāvā iekļauti nozīmīgākie Latvijas teritorijā izbūvētie dzelzceļi
  • 1904 — ekspluatācijā nodots privātais Maskavas — Zilupes — Ventspils dzelzceļš
  • 1915-1918 — Pirmā pasaules kara gados Latvijas teritorijā notiek intensīva dzelzceļu pārbūve un jaunu, militāru dzelzceļu būvniecība
  • 1918 — Latvijas valsts proklamēšana, Satiksmes un darba ministrijas izveidošana
  • 1919 — dzelzceļu pārņemšana atbrīvotajās teritorijās; Latvijas Dzelzceļu virsvaldes — vienīgā valsts dzelzceļu apsaimniekotāja — dibināšana
  • 1921 — ieviesta tieša pasažieru vagonu satiksme maršrutos Rīga — Parīze, Rīga — Ostende
  • 1923 — ieviesta tieša pasažieru vagonu satiksme maršrutos Rīga — Berlīne, Rīga - Maskava
  • 1925 — ekspluatācijā ieviesta Latvijā pirmā pārmiju un signālu elektriskās centralizācijas iekārta
  • 1925 — pēc Dzelzceļu virsvaldes pasūtījuma a/s „Fēnikss” uzsākta jauna tipa pasažieru vagonu būve
  • 1925-1929 — Liepājas — Glūdas dzelzceļa būvniecība
  • 1930 — Latvijā uzsāk ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu motorvagonu būvniecību un ekspluatāciju
  • 1933 — Liepājas dzelzceļu darbnīcās pašu spēkiem uzbūvēta pirmā tvaika lokomotīve
  • 1937 — ekspluatācijā nodotas Rīgas — Ērgļu un Rīgas — Rūjienas dzelzceļa līnijas
  • 1938 — sāk darboties vienīgā Baltijas valstīs sliežu metināšanas darbnīca
  • 1940 — manevru darbos sāk izmantot lokotraktorus
  • 1940 — Dzelzceļu virsvalde beidz pastāvēt, tās vietā stājas PSRS Satiksmes ceļu tautas komisariāta pārvalde „Latvijas dzelzceļš”
  • 1941 — Latvijas teritorijā esošie dzelzceļi iekļauti Vācijas dzelzceļu sastāvā
  • 1942 — Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dzelzceļi apvienoti kopējā Vācijas satiksmes ceļu direkcijā Reichsverkehrdirektion Riga
  • 1944 — Latvijā atjauno „Latvijas dzelzceļa” pārvaldi
  • 1950 — elektrificēts Rīgas — Dubultu iecirknis; ekspluatācijā ieviesti RVR ražoti elektrovilcieni
  • 1953 — Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dzelzceļus sāk apsaimniekot vienotā „Baltijas dzelzceļa” pārvalde
  • 1956 — atjauno „Latvijas dzelzceļa” pārvaldi
  • 1957 — ekspluatācijā sāk ieviest dīzeļlokomotīves
  • 1957 — pabeigta ritošā sastāva aprīkošana ar automātiskajām sakabes ierīcēm
  • 1963 — Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dzelzceļus apvieno „Baltijas dzelzceļā” (Прибалтийская железная дорога)
  • 1964 — uzsākta dīzeļvilcienu ekspluatācija
  • 1965 — pabeigta Rīgas pasažieru stacijas pārbūve
  • 1967 — uzsākta akumulatoru elektrolokomotīvju ekspluatācija
  • 1972 — dibināts Informatīvās skaitļošanas centrs
  • 1973 — sākta ritošā sastāva sakarsušo bukšu kontroles aparatūras uzstādīšana Latvijas dzelzceļu līnijās
  • 1973 — „Baltijas dzelzceļš” apbalvots ar Oktobra revolūcijas ordeni
  • 1976 — traģiska katastrofa Juglas stacijā
  • 1990 — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem Neatkarības deklarāciju, dzelzceļi paliek vissavienības pakļautībā
  • 1991 — tiek izveidots valsts uzņēmums „Latvijas dzelzceļš”
  • 1992 — valsts uzņēmums „Latvijas dzelzceļš” pārņem no PSRS Satiksmes ceļu ministrijas Latvijas teritorijā izvietotos sliežu ceļus un dzelzceļa uzņēmumus
  • 2001 — iekšzemes pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai izveidota a/s „Pasažieru vilciens”
  • 2003 — pabeigta Ventspils dzelzceļa mezgla rekonstrukcija
  • 2005-2007 — saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām, uz valsts a/s „Latvijas dzelzceļš” attiecīgu pārvalžu bāzes, darbu sāk kapitālsabiedrības: SIA „LDz Infrastruktūra”, SIA „LDz Ritošā sastāva serviss”, SIA „LDz Cargo”
  • 2008 — pabeigta Eiropas Savienības finansētā elektrovilcienu modernizācijas programma
  • 2009 — SIA „LDz Cargo” sasniedz kravu pārvadājumu apjoma rekordu

Latvijas dzelzceļa līnijas[izmainīt šo sadaļu]

Dzelzceļa līnija (uzbūvēšanas gads) Dzelzceļa iecirkņi mūsdienās Agrākie nosaukumi Piezīmes
Rītupe—Daugavpils (1860) valsts robeža—Kārsava—Rēzekne I
Rēzekne I—Daugavpils
Sanktpēterburga—Varšava Posms RītupeAbreneSkangaļi atrodas Krievijas teritorijā
Rīga—Daugavpils (1861) Rīga—Krustpils
Krustpils—Daugavpils
Rīga—Orla (vēsturiski)
Daugavpils—Zemgale (1862) Daugavpils šķir.—Kurcums—valsts robeža Sanktpēterburga—Varšava Zemgales stacija vairs nepastāv
Daugavpils—Indra (1866) Daugavpils—Indra—valsts robeža Daugavpils—Vitebska
Rīga—Orla (vēsturiski)
Rīga—Jelgava (1868) Rīga—Jelgava Torņakalns-Jelgava
Liepāja—Vaiņode (1871) valsts robeža—Vaiņode—Priekule—valsts robeža
Liepāja—Priekule
Liepāja—Kaišadore
Liepāja—Romni (vēsturiski)
Netiek izmantota
Rīga—Bolderāja (1873) Zasulauks—Bolderāja
Grīva—Eglaine valsts robeža—Eglaine—Daugavpils pas. Radvilišķi—Daugavpils
Jelgava—Reņģe (1873) Glūda—Reņģe—valsts robeža Jelgava—Mažeiķi
Rīga—Tukums (1877) Torņakalns—Tukums II Rīga—Ventspils (neoficiāli)
Rīga—Valka (1889) Rīga—Lugaži—valsts robeža Rīga—Pleskava (vēsturiski)
Ventspils—Zilupe (1901-1904) Ventspils—Tukums II
Tukums II—Jelgava
Jelgava—Krustpils
Krustpils—Rēzekne II
Rēzekne II—Zilupe—valsts robeža
(Ribinska)—Maskava—Ventspils (vēsturiski) Mūsdienās lieto arī Ventspils—Indra (kā galveno tranzītkoridora virzienu)
Pļaviņas—Valka (1903) Pļaviņas—Gulbene
Gulbene—Alūksne
Posms Alūksne—Ape—Valka nojaukts, Gulbene—Alūksne darbojas kā šaursliežu līnija
Jelgava—Meitene (1915) Jelgava—Meitene—valsts robeža Šauļi—Jelgava
Jelgava—Tilzīte (vēsturiski)
Liepāja—Glūda (1928) Jelgava—Liepāja Rīga—Liepāja (neoficiāli)
Rīga—Ērgļi (1937) Rīga Preču—Saurieši Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava (projektēta) Posms Saurieši—Ērgļi nojaukts.
Rīga—Rūjiena (1937) Zemitāni—Skulte Rīga—Tallina Mūsdienās darbojas līnija Rīga—Skulte, posms Skulte—Rūjiena nojaukts
Daugavpils apvedceļi Ceļa postenis 524.km—Ceļa postenis 401.km
Ceļa postenis 191.km—Ceļa postenis 524.km
Rīgas savienojošās līnijas Zemitāni—Šķirotava
Šķirotava—Rīga Preču
Lāčupe—Iļģuciems
Čiekurkalns—Rīga Krasta Čiekurkalns—Rīga Krasta
Jaunkalsnava—Veseta Jaunkalsnava—Veseta

Piezīmes un atsauces[izmainīt šo sadaļu]

Literatūra[izmainīt šo sadaļu]

  • Latvijas dzelzceļi 1918-1938, Valsts dzelzceļu izdevniecība Rīga 1938
  • T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone: Dzelzceļi Latvijā, R: Jumava 2009, ISBN 978-9984-38-698-0

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu]

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu]