Lauku cīruļi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lauku cīruļi
Alauda (Linnaeus, 1758)
Lauku cīrulis (Alauda arvensis)
Lauku cīrulis (Alauda arvensis)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Cīruļu dzimta (Alaudidae)
Ģints Lauku cīruļi (Alauda)

Lauku cīruļi (Alauda) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) putnu ģints, kura apvieno 4 cīruļu sugas. Šīs ģints sugas sastopamas lielākā daļā Eiropas, Āzijas un Ziemeļāfrikas kalnos,[1] bet Raso cīrulis (Alauda razae) ir endēmisks nelielā Raso salā Kaboverdes salās.[2] Šīs ģints sugas mājo atklātās ainavās, izvēloties mājvietu kultivētā tīrumā, ganībās, stepē, kalnu pļavās un citās līdzīgās vietās.[3]

Latvijā sastopama 1 lauku cīruļu ģints suga - lauku cīrulis (Alauda arvensis),[4] kas ir visizplatākā cīruļu suga Latvijā.[5]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šīs ģints sugas ir vidēji lieli cīruļi. To ķermeņa garums ir 14 - 18 cm. To apspalvojums ir ļoti neuzkrītošs, pelēkbrūns, ar sīku raibumojumu. Pavēdere ir gaišāka nekā mugura, bez raibumiem. Visām sugām uz galvas ir neliels, izspūris cekuliņš, kuru putns var noglaust gludu vai izsliet. Lidojumā var redzēt salīdzinoši īsu asti un īsus, platus spārnus. Astes un spārnu pēdējām lidspalvām galiņi ir balti.[3]

Lauku cīruļi pamatā barojas ar dažādām sēkliņām, bet ligzdošanas laikā tie medī arī kukaiņus. Ligzda tiek veidota uz zemes, vietā, ko nosedz biezi saaugusi zāle. Dējumā ir 3-6 olas. Kad beidzas ligzdošana lauku cīruļi pulcējas baros.[3] Šīs ģints sugas parasti dzied lidojot, bet retos gadījumos cīrulis dzied, sēžot uz kāda mietiņa vai cita līdzīga paaugstinājuma.[6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]