Lauku kokalis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lauku kokalis
Agrostemma githago L.
Lauku kokalis (Agrostemma githago)
Lauku kokalis (Agrostemma githago)
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Neļķu rinda (Caryophyllales)
Dzimta Neļķu dzimta (Caryophyllaceae)
Suga Lauku kokalis (A. githago)

Lauku kokalis (latīņu: Agrostemma githago) - viengadīgs 30 - 80 cm augsts neļķu dzimtas lakstaugs. Bieži sastopams kā nezāle labības sējumos un atmatās. Stumbrs vienkāršs vai zarains, tāpat kā lapas, ar gariem, smalkiem un pieguļošiem matiņiem. Lapas pretējas, vienkāršas, lineāras vai lineāri lancetiskas, 3 - 13 cm garas, 0,2 - 1 cm platas, ar spēcīgi attīstītu vidusdzīslu. Zied jūnijā un jūlijā. Ziedi lieli, vientuļi, stumbra vai zaru galotnēs. Ziedu kāti gari. Kauslapas 5, līdz 5 cm garas, ar raupjiem matiņiem, saaugušas stobriņā; stobriņa garums 1,5 - 2 cm. Vainaglapas 5, tumši purpursārtas vai rožainas, īsākas par kauslapām. Putekšņlapas 10, irbuļi 5 (reti 4), pavedienveida. Auglis - viencirkņa pogaļa, atveras ar 5 zobiņiem. Sēklas sīkas, melnas, nierveida. Augs ir indīgs. Sēklas satur diezgan daudz cietes un indīgu glikozīdu (gigatīnu un agrostemīnu). Miltiem ar kokaļu piejaukumu ir rūgta garša un, lielākos daudzumos tos lietojot, var saindēties. Tautas medicīnā lieto sēklas un lakstus. Sēklu iedarbība ir diurētiska, pretasiņošanas, helmintocīda, lakstu - diurētiska, sāpes remdinoša, tie ir miega un atkrēpošanas līdzeklis.