Leonīds Rimjans
Leonīds Rimjans (1924—1988) bija Latvijas poļu izcelsmes sabiedriskais darbinieks, PSRS diplomāts, VDK darbinieks, Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības vadītājs (1967—1970).[1]
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1924. gada 13. aprīlī Daugavpilī Vladislava Rimjana ģimenē. Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā viņu nosūtīja darba dienestā uz Vāciju. Pēc kara beigām bija tulks PSRS okupācijas zonā Vācijā. Pēc atgriešanās Latvijā bija Daugavpils LĻKJS komitejas sekretārs (1947—1948).
Studēja 1. Maskavas Valsts svešvalodu institūtā (1948—1953), iegūstot franču valodas pasniedzēja kvalifikāciju. Bija Latvijas PSR Kultūras ministrijas Augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu vecākais inspektors (1953—1954), Emīla Dārziņa mūzikas skolas franču valodas skolotājs un mācību daļas vadītājs (1954—1956), atbildīgais sekretārs Latvijas biedrībā kultūras sakariem ar ārzemēm (1956—1957), atašejs PSRS vēstniecībā Zviedrijā (1957—1961).
1961. gadā Rimjans kļuva par "Komitejas par atgriešanos Dzimtenē un kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs" Latvijas nodaļas vadītāju, 1964. gadā par Latvijas kultūras sakaru komitejas ar tautiešiem ārzemēs pārvaldes priekšsēdētāju, 1966. gada decembrī par Latvijas draudzības un kultūras sakaru ar ārzemēm biedrības prezidija priekšsēdētāju.
No 1970. gada bija LKP CK Propagandas un aģitācijas nodaļas vadītāja vietnieks, no 1971. gada LKP CK Ārzemju sakaru nodaļas vadītāja vietnieks.[2]