Leoniešu valoda
Vikipēdijas raksts
| Leoniešu valoda llengua llionesa, llionés |
||
|---|---|---|
| Valodu lieto: |  Spānijā Portugālē |
|
| Reģions: | Leonas province (ziemeļi un rietumi) un Samoras province (ziemeļrietumi), Spānijs, un Rionoras un Gvadramilas pilsētas Portugāles ziemeļaustrumos[1][2] | |
| Runātāju skaits: | 25 000[3][4] | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Itāliskās Romāņu Rietumitāliešu Gallu-ibēriešu Ibēriešu-romāņu Rietumibēriešu Astūrleoniešu Leoniešu valoda |
|
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | īpaša aizsardzība Kastīlijā un Leonā, Spānijā | |
| Regulators: | nav | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | ast | |
| ISO 639-3: | ast | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Leoniešu valoda (llengua llionesa) ir viena no astūrleoniešu lingvistiskās grupas valodām. Leoniešu valodā runā aptuveni 25 tūkstoši cilvēku, galvenokārt, Leonas un Samoras provincēs Spānijā un Bragansas apgabalā Portugālē. Leoniešu valoda viduslaikos bija oficiālā valoda Leonas karalistē. Mūsdienās leoniešu valodā Spānijas pilsētā Leonā mācību priekšmeti tiek pasniegti sešpadsmit skolās.
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
Leoniešu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija
- ↑ Menéndez Pidal, R. El Dialecto Leonés. Madrid. 1906
- ↑ Cruz, Luísa Segura da, João SARAMAGO e Gabriela VITORINO: “Os dialectos leoneses em território português: coesão e diversidade”. En: “Variação Linguística no Espaço, no Tempo e na Sociedade”. Associação Portuguesa de Linguística. Edições Colibri, p. 281-293. Lisboa. 1994.
- ↑ Facendera pola Llengua's newsletter
- ↑ García Gil, Hector (2010). «El asturiano-leonés: aspectos lingüísticos, sociolingüísticos y legislación». Working Papers Collection. Mercator Legislation, Dret i legislació lingüístics. (25). ISSN 2013-102X.
Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu]
- Héctor García Gil. Asturian-leonese: Linguistic, Sociolinguistic and Legal Aspects
- Asturian Language Academy
- González i Planas, Francesc. Institutum Studiorum Romanicorum «Romania Minor». The Asturleonese Dialects.
- La Caleya Cultural Association.
- Furmientu Cultural Association.
- Faceira Cultural Association.
- El Teixu Cultural Association.
 |
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
