Madeira

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Madeiras autonomā reģiona karogs.
Madeiras atrašanās vieta Eiropas Savienības ietvaros.

Madeira ir vulkāniska salu grupa Atlantijas okeānā pie Āfrikas krastiem uz ziemeļiem no Kanāriju salām, aptuveni 1.000 km uz dienvidrietumiem no Lisabonas, ap 700 km uz rietumiem no Marokas krasta. Attālums no Rīgas līdz Funšalai ir ap 4113 km. Madeiras autonomais reģions ir viena no Portugālei piederošajām autonomajām teritorijām, kurā ietilpst Madeiras sala, Portusantu sala un neapdzīvotās salu grupas: Dezertašu salas un Selvažeinas. Reģiona galvaspilsēta ir Funšala, kur atrodas arī arhipelāga lielākā osta. Madeiras municipalitātes: Funšala, Kaļjeta, Kamara de Lobuša, Mašiku, Ponta du Sola, Portusantu (kurā atrodas pilsēta Vilabaleira), Ribeirabrava, Santakruža, Santana, Sanvisente. Madeiras autonomais reģions ir Eiropas Savienības daļa.

Madeira ir pazīstama ar Madeiras vīniem, eksotiskajiem ziediem un tūristiem domātajām izpriecām, sevišķi Jaungada uguņošanām, kā arī pārgājieniem gar ūdens kanāliem jeb levadām, kas caurvij visu salu.

Nosaukuma izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madeiras (IPA: [mɐ'deiɾɐ]) nosaukums ir cēlies no portugāļu valodas un nozīmē "koksne" jeb "koks". Šo vārdu salai piešķīra portugāļu jūrasbraucēji, kuri 15. gadsimta sākumā kolonizēja līdz tam neapdzīvoto arhipelāgu. Par Madeiras oficiālajiem atklājējiem tiek uzskatīti portugāļu jūrasbraucēji, kapteiņi Žuau Gonsalvešs Zarku un Trištau Vašs Teišeira, kuri 1418. gadā nonāca salā, kurai deva nosaukumu Portusantu. Nākamajā gadā cita ekspedīcija ar kapteini Bartolomeu Pereštrellu atklāja arhipelāga lielāko salu, kurai deva nosaukumu Madeira. Pirmo reizi nosaukums "Ilha da Madeira" (burtiski "Koku sala") minēts 1433. gada dokumentos.