Markomani

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Markomani, jeb Markomāņi (latīņu - Marcomanni) - ģermāņu cilts, iespējams, radniecīgi svēbiem. I gadsimta otrajā pusē p. m. ē. dzīvoja Saksijā un Tīringenē. II gs p. m. ē. izvirzījās Maincas augštecē un vidustecē. 9. gadā p. m. ē. romiešu karavadonis Nērons Klaudijs Drūzs (Nero Claudius Drusus) piespieda markomanus atkāpties uz Bohēmiju, kur tie Marboda vadībā nodibināja valstisku organizāciju, savukārt izspiežot no Bohēmijas ķeltu cilti bojus.

II gadsimtā, markomani, sabiedrojoties kvadiem, vandāļiem un sarmatiem, savukārt pārtvēra iniciatīvu un Romai Marka Aurēlija vadībā tikai smagā karā izdevās noturēt ģermāņu spiedienu. IV gadsimtā markomani iekļāvās vispārējā Lielajā tautu staigāšanā. V gadsimtā markomani apmetās Bavārijā un, iespējams, ir vieni no bavāru priekštečiem.