Marks Aurēlijs

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Marka Aurēlija statuja Kapitolija muzejā Romā.

Marks Aurēlijs (latīņu: Marcus Aurelius; 121–180) bija Romas imperators no 161. līdz 180. gadam.

Jaunībā ieguva labu izglītību. Imperators Adriāns augstu vērtēja Marka Aurēlija krietno raksturu: adoptēdams un ar to izraudzīdams par troņa mantinieku Aurēliju Antonīnu, vēlāko Antonīnu Piju, viņš uzdeva tam savukārt adoptēt Marku Aurēliju, A. Antonīnu un Lūciju Vēru (138). Marku Aurēliju imperators Antonīns Pijs apprecināja ar savu meitu Faustīnu un piešķīra viņam cēzara titulu, tā noteikdams viņu par troņa mantinieku. Pēc A. Pija M. Aurēlijs pieņēma L. Vēru par līdz valdnieku. Tad Romā pirmo reiz bija divi imperatori ar pilnīgi vienādām tiesībām, tomēr īstais valdnieks bija Marks Aurēlijs, jo L. Vērs labprātīgi atzina sava adopcijas brāļa pārākumu. M. Aurēlijs valdīja labā saskaņā ar senātu, kura autoritāti viņš mēģināja vairot. Pavalstnieku labklājība bija imperatora darbības cēlais mērķis, bet viņa valdības gadi bija pilni grūtu cīņu.