Marks Aurēlijs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Marks Aurēlijs
Marcus Aurelius Antoninus Augustus
Statua Marco Aurelio Musei Capitolini Fronte.JPG
Marka Aurēlija statuja Kapitolija muzejā Romā
Romas imperators
Amatā
161. gadā — 180. gada 17. marts
Priekštecis Antonijs Pijs
Pēctecis Komods

Dzimšanas dati 121. gada 26. aprīlī
Roma, Itālija, Romas impērija
Miršanas dati 180. gada 17. martā (58 gadu vecumā)
Vindobona, Romas impērija (tagad Vīne, Karogs: Austrija Austrija)
Dzīvesbiedrs(-e) Faustīna Jaunākā
Reliģija pagānisms

Marks Aurēlijs (latīņu: Marcus Aurelius; 121—180) bija Romas imperators no 161. līdz 180. gadam. Pēdējais no t.s. Pieciem labajiem imperatoriem. Pazīstams arī kā stoicisma filozofs, vēlās Romas stoiķu skolas pārstāvis. Sarakstījis vairākus filozofiskus traktātus, no kuriem saglabājušās "Meditācijas" (grieķu: Τὰ εἰς ἑαυτόν — ‘domas sev pašam’).

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunībā ieguva labu izglītību. Imperators Adriāns augstu vērtēja Marka Aurēlija krietno raksturu, tāpēc adoptēdams un ar to izraudzīdams par troņa mantinieku Aurēliju Antonīnu, vēlāko Antonīnu Piju, viņš 138. gadā uzdeva viņam savukārt adoptēt Marku Aurēliju, A. Antonīnu un Lūciju Vēru.

Marku Aurēliju imperators Antonīns Pijs apprecināja ar savu meitu Faustīnu un piešķīra viņam cēzara titulu, tā noteikdams viņu par troņa mantinieku. Pēc A. Pija M. Aurēlijs pieņēma L. Vēru par līdzvaldnieku. Tad Romā pirmo reizi bija divi imperatori ar pilnīgi vienādām tiesībām, tomēr īstais valdnieks bija Marks Aurēlijs, jo L. Vērs labprātīgi atzina sava adopcijas brāļa pārākumu. M. Aurēlijs valdīja labā saskaņā ar senātu, kura autoritāti viņš mēģināja vairot. Pavalstnieku labklājība bija imperatora darbības cēlais mērķis, bet viņa valdības gadi bija pilni grūtu cīņu.

Darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]