Maskavas lielkņazi

Maskavas un Maskavas lielkņazistes ģerbonis ar Svētā Jura (Georga) attēlu.

Maskavas lielkņazs Ivans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas)

Maskavijas lielkņazi bija Rjurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.

13. gadsimtā Zelta Ordas vietvalži krievu kņazistēs bija Vladimiras-Suzdaļas kņazi. 1319. gadā Maskavas kņazu Juriju (Юрий (Георгий)) kā uzticamu vasali Zelta Ordas hans Muhameds Uzbek-hans (tat. Солтан Мөхәммәт Үзбәк-хан, Soltan Mөxəmmət Üzbək-xan) iecēla par lielkņazu, tā padarot Maskavu par visas Ziemeļaustrumkrievijas politisko centru.

Novājinoties Zelta ordas varai, Maskavas kņazs Vasīlijs Dmitrijevičs pēc 1389. gada sevi sāka dēvēt par Maskavas lielkņazu. 1547. gada 16. janvārī Kremļa Uspenskas katedrālē (Успенский собор) pēdējais Maskavijas lielkņazs Ivans IV svinīgi kronējās par valdnieku ar pilnīgi jaunu titulu "Visas Krievijas cars" (Царь всея Руси).

Maskavijas kņazi

• Jurijs Daņilovičs (Георгий Даниилович), Maskavas kņazs no 1303. gada, lielkņazs 1319.-1325.
• Ivans Daņilovičs (Kaļita) (Иоан I Данилович Калита), valdīja 1325.-1340. g.
• Simeons Joanovičs (Lepnais) ((Симеoн Иоаннович Гордый), valdīja 1340.-1353.
• Ivans Joanovičs (Sarkanais) (Иоан II Иоаннович Красный), valdīja 1354.-1359.
• Dmitrijs Joanovičs (Donskis) (Дмитрий Иоаннович Донской), valdīja 1359.-1389.

Maskavijas lielkņazi

• Vasīlijs Dmitrijevičs (Василий I Дмитриевич), valdīja 1389.-1425.
• Vasīlijs Vasiļjevičs (Tumšais) (Василий II Васильевич Тёмный), valdīja 1425.-1462.
• Ivans Vasiļjevičs (Lielais) (Иоанн III Васильевич Великий), valdīja 1462.-1505.
• Vasīlijs Joanovičs (Василий III Иоаннович), valdīja 1505.-1533.
• Ivans Vasiļjevičs (Briesmīgais) jeb Ivans IV (Иоaнн IV Васильевич Гро́зный), valdīja 1533.-1547.