Maskavas lielkņazi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Maskavas un Maskavas lielkņazistes ģerbonis ar Svētā Jura (Georga) attēlu.
Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas)

Maskavijas lielkņazi bija Rjurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.

13. gadsimtā Zelta Ordas vietvalži krievu kņazistēs bija Vladimiras-Suzdaļas kņazi. 1319. gadā Maskavas kņazu Juriju (Юрий (Георгий)) kā uzticamu vasali Zelta Ordas hans Muhameds Uzbek-hans (tat. Солтан Мөхәммәт Үзбәк-хан, Soltan Mөxəmmət Üzbək-xan) iecēla par lielkņazu, tā padarot Maskavu par visas Ziemeļaustrumkrievijas politisko centru.

Novājinoties Zelta ordas varai, Maskavas kņazs Vasīlijs Dmitrijevičs pēc 1389. gada sevi sāka dēvēt par Maskavas lielkņazu. 1547. gada 16. janvārī Kremļa Uspenskas katedrālē (Успенский собор) pēdējais Maskavijas lielkņazs Ivans IV svinīgi kronējās par valdnieku ar jaunu titulu "Visas Krievijas cars" (Царь всея Руси). Līdz tam krieviski par cariem dēvēja vienīgi Čingizhana dinastijai piederīgos Zelta Ordas valdniekus un tās pēcteču valstu valdniekus (Astrahaņas, Kazaņas un Sibīrijas hanus).

Maskavijas kņazi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maskavijas lielkņazi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]