Melnkalniešu alfabēts
Melnkalniešu alfabēts ir kopējs nosaukums, kas dots melnkalniešu latīņu alfabētam Abeceda un melnkalniešu kirilicas alfabētam Азбука. Abas šīs rakstības sistēmas izmanto melnkalniešu valodā. To 2009. gada 9. jūnijā pieņēma Melnkalnes izglītības ministrs Sretens Škuletičs[1] un tas aizstāja līdz tam izmantotos serbu kirilicas un Gaja latīņu alfabētus, jeb vukovicu un gajevicu.
Lai arī latīņu un kirilicas alfabētiem ir vienāds statuss saskaņā ar Melnkalnes konstitūciju, valdība un melnkalniešu valodas piekritēji dod priekšroku latīņu burtiem;[2] tos arī plašāk izmanto visos ikdienas rakstiskās saziņas aspektos valstī, izglītībā, reklāmā un plašsaziņas līdzekļos.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Centieni izveidot melnkalniešu alfabēta burtus, kas balstīti uz latīņu burtiem, meklējami vismaz kopš Pirmā pasaules kara, kad Cetiņē tika izdots laikraksts, kurā tika izmantoti gan latīņu, gan kirilicas burti.[3]
Latīņu alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Melnkalniešu latīņu alfabēts (melnkalniešu: crnogorska latinica / црногорска латиница, crnogorska Abeceda / црногорска абецеда vai Crnogorski alfabet / црногорски алфабет) bāzēts uz latīņu alfabēta burtiem un izmanto 32 burtus.
Tas izmanto lielāko daļu ISO latīņu pamata alfabēta burtu, izņemot Q, W, X un Y, kurus izmanto tikai to vārdu rakstībai, kas tieši aizgūti no svešvalodām.
Melnkalniešu latīņu raksta pamatā ir 19. gadsimtā Gaja izstrādātā serbu-horvātu latīņu valoda, kurai pievienoti divi burti Ś un Ź, lai aizstātu SJ un ZJ pārus (kurus nezinātāji neuztvēra kā vienu skaņu).[4] Atbilstoši ir ieviesti divi melnkalniešu kirilicas alfabēta burti, kas nepastāv serbu rakstā, С́ un З́. Tos vēl var atrast vecākos tekstos kā sj un zj,[5] un attiecīgi kirilicā сj un зj.
Tiek lietoti ar diakritiskajām zīmēm paplašināti burti, kas sastāv no latīņu pamata burta un vienas no divām zīmēm (akūtais akcents vai karons (jumtiņš), virs C, S un Z), kā arī papildu pamata līdzskanis Đ : tie ir nepieciešami, lai iezīmētu fonētiskās atšķirības.
Digrafi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alfabētā ir saglabājušies arī daži agrākie no esošajiem burtiem veidotie digrafi (kurus uzskata par vienu burtu): Dž, Nj un Lj.
Kirilicas alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Melnkalniešu kirilicas alfabēts (melnkalniešu: црногорска ћирилица / crnogorska ćirilica vai црногорска азбука / crnogorska azbuka) ir melnkalniešu valodas oficiālā rakstība kirilicā. To lieto paralēli latīņu valodas rakstam un arī tajā ir 32 burti.
Tās pirmo versiju 1970. gados izstrādāja Vojislavs Nikčevičs, kurš bija dienvidslāvu disidents un uzskatīja melnkalniešu dialektu par unikālu valodu un pelnījušu tās nodalīšanu no serbhorvātu valodas.
Mūsdienu versiju oficiāli sāka lietot 2009. gada sākumā Izglītības ministrija Sretena Škuletiča vadībā. To nosauca par pirmo melnkalniešu pareizrakstību, tajā bija iekļauta jauna pareizrakstības vārdnīca un ar to aizstāts serbu raksts, kas līdz tam bija oficiālais. Šis akts bija Melnkalnes valodas standartizācijas procesa sastāvdaļa, kas sākās ar 2008. gada vidu pēc tam, kad melnkalniešu valoda tika pieņemta par Melnkalnes oficiālo valodu.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Donijet Pravopis crnogorskog jezika». 2009. gada 9. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-01-10. Skatīts: 2012-05-17.
- ↑ Mark Lowen. «Montenegro embroiled in language row». BBC News, 2010. gada 19. februāris. Skatīts: 2011. gada 10. septembris.
- ↑ «Semi-Official War Newspaper to Start». Bakersfield Californian (Bakersfield, California). 1916. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2011. gada 10. septembris.
- ↑ «Dva nova slova u pravopisu». 2009. gada 10. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-22. Skatīts: 2012-05-17.
- ↑ «News - Montenegrin authorities introduce new alphabet». B92. Skatīts: 2012-05-17.