Cetiņe

Cetiņe
Cetiņe;
	ceremoniālā galvaspilsēta
Cetinje, Цетиње
	Prezidenta pils ieeja Cetiņē
; Karogs	; Ģerbonis
	Cetiņe
	Koordinātas: 42°24′N 18°55′E / 42.400°N 18.917°EKoordinātas: 42°24′N 18°55′E / 42.400°N 18.917°E
Valsts	Melnkalne
Opština	Galvenā pilsēta Cetiņe
Dibināta	1482. gadā
Platība
• Kopējā	910 km2
Augstums	703 m
Iedzīvotāji (2011)
• kopā	13 991
• blīvums	15,5/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	81250
Tālruņu kods	+382 41
Mājaslapa	www.cetinje.me
	Cetiņe Vikikrātuvē

Cetiņe (serbu: Cetinje, Цетиње) ir pilsēta Melnkalnes dienviddaļā, valsts vēsturiskā galvaspilsēta un valsts prezidenta rezidence.^[1] Izvietojusies nelielā karsta līdzenumā Lovčena kalna pakājē 34 km no valsts administratīvās galvaspilsētas Podgoricas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta dibināta 1482. gadā, kad Zetas kņazistes valdnieks Ivans Černojevičs pārcēla savu galvaspilsētu no nocietinātās Žabļakas pils Škodras ezera krastā tālāk iekšzemē; sākonēji 1457. gadā uz Obodu, bet vēlāk — uz vietu, kur tagad atrodas Cetiņe. Sākotnēji tika izbūvēta valdnieka pils, bet divus gadus vēlāk — Cetiņes klosteris, kas kļuva par Zetas mitropolīta rezidenci. Uz šejieni no Obodas tika pārcelta arī pirmā drukātava Balkānos. 1499. gadā Zetas kņaziste zaudēja neatkarību un tikai neliela tās daļa, kas dēvējās par Melnkalni, palika brīva. Pilsēta pamazām panīka, to vairākkārt postīja turki un venēcieši un tikai pēc Petroviču-Ņegošu dinastijas nākšanas pie varas tā atkal sāka attīstīties. 1878. gadā Berlīnes kongresā tika atzīta Melnkalnes neatkarība un Cetiņe kļuva par pilntiesīgu galvaspilsētu. Pēc 2. pasaules kara, 1946. gada 13. jūlijā Melnkalnes parlaments pieņēma lēmumu pārcelt galvaspilsētu uz Titogradu. Cetiņe atkal panīka, līdz 2006. gadā Melnkalne ieguva neatkarību un pilsētai konstitucionāli tika piešķirts vēsturiskās un otrās goda galvaspilsētas tituls (Prijestonica) un uz šejieni pārcēla prezidenta rezidenci un citas institūcijas.