Nūrs Mohammads Tarakī

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Nūrs Mohammads Tarakī (puštu: نور محمد ترکۍ; 1917—1979) bija rakstnieks, politiķis, Afganistānas Tautas Demokrātiskās partijas centrālkomitejas pirmais sekretārs, ATDR vadītājs un Revolucionārās padomes priekšsēdētājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1917. gada 15. jūlijā Afganistānā, Gaznas provinces Navas apriņķa Kalai ciemā. Puštuns no gilzaju cilts taraku klana buranu dzimtas. Pamatizglītību guvis Kukurā, pēc tam mācījies vidusskolā Bombejā.

1932. gadā sācis strādāt augļu eksporta kompānijā Pushtun Trading - sāka kā kurjers, pēc tam klerka palīgs, tad klerks kompānijas pārstāvniecībā Bombejā. 1937. gadā atgriezās dzimtenē un sāka paralēli maizes darbam aktīvi publicēties presē par literatūru un sociālām tēmām, tulkot. Sarakstīja un publicēja vairākas noveļu grāmatas: "Klaidonis Bangs" (1958.), "Vientuļais" (1962.) u.c. 1945. gadā kļuva par biznesmeņa un ekonomikas ministra Abdela Medžida Zaboli sekretāru, pēc tam strādāja dažādos amatos Kabulas Preses pārvaldē, izglītības iestādēs. 1952. gadā iecelts par preses sekretāru vēstniecībā Vašingtonā. Zaudēja darbu nākamajā gadā par Afganistānas karalistes varas iestāžu korumpētības publisku kritiku.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbojies politiskajā organizācijā "Pamodusies jaunatne", visu mūžu sevi uzskatījis par komunistu.

Viens no Afganistānas Tautas Demokrātiskās partijas dibinātājiem 1965. gada 1. janvārī, ievēlēts par centrālkomitejas pirmo sekretāru. Tajā pašā gadā Tarakī esot viesojies Maskavā, kur PSKP CK pārstāvjiem piedāvājis ideju Afganistānas karalistē īstenot kreiso apvērsumu. Ideja esot atzīta par „interesantu” un Tarakī acīmredzot sācis saņemt zināmu palīdzību nepateicīgās pagrīdes darbības organizēšanai, trīspadsmit gadu laika iesaistot partijā ap 20 tūkstošiem biedru.

1978. gada 27. aprīlī partijas biedri virsnieki īstenoja valsts apvērsumu. Revolucionārā padome iecēla Mohammadu Tarakī par valsts pagaidu vadītāju un revolucionārās padomes priekšsēdētāju.

1979. gada septembrī, atgriezies no triumfa pilnas ciemošanās Havanā un Maskavā, Tarakī uzzināja, ka viņa vadītās partijas ārkārtas plēnums izskatījis un akceptējis Tarakī lūgumu veselības stāvokļa dēļ atbrīvot viņu no visiem partijas un valsts amatiem. Par premjeru tika iecelts Hafizulla Amins. 2. oktobrī Tarakī piepeši mira, pēc oficiāla slēdziena "no ilgstošas un nopietnas slimības", taču faktiski tika nosmacēts izmantojot spilvenu, bet viņa sērojošie ģimenes locekļi tika ieslodzīti cietumā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]