Afganistānas Tautas Demokrātiskā partija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Afganistānas Tautas Demokrātiskā partija (pers. د افغانستان د خلق دموکراټیک ګوند) - marksistiski orientēta politiska partija Afganistānā laikā no 1965. līdz 1992. gadam. No 1978. gada vienīgā un valdošā partija valstī. Partija apvienoja vairāk nekā 20 000 biedru.

Dibināšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partijas dibināšanas kongress notika 1965. gada 1. janvārī necilā māla ēkā Kabulas nomalē, kur sapulcējās divdesmit septiņi jaunieši, kurus bija deleģējušas dažādas marksistu grupas. Kongresu vadīja kara lidotājs Adams Hans Džadži. Par partijas centrālkomitejas pirmo sekretāru un viņa vietnieku tika ievēlēti rakstnieks Nūrs Mohammads Tarakī un ministrijas ierēdnis Babraks Karmals.

Afganistānas Tautas Demokrātiskās partijas pirmajā kongresā nepiedalījās neviens strādnieku šķiras pārstāvis. Debatēs daudzi kaunējās no savas izcelšanās. Šahs Vali, piemēram, uzsvēra, ka ir buržuāzijas pārstāvis un tāpēc varot kļūdīties. Nūrs Ahmads Nūrs atzinās, ka ir bagāta beka dēls, kura rīcībā ir 30 000 bruņotu karavīru liela personīgā armija, taču solīja, ka turpmāk tā kalpos partijas interesēm.

Darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1966. gadā partija piedalījās Afganistānas parlamenta vēlēšanās un 3 tās pārstāvji (t.sk. B.Karmals) kļuva par apakšpalātas deputātiem.

Radās domstarpības starp Tarakī un Karmalu, kā rezultātā partijā izveidojas divas naidīgas frakcijas: Karmala vadītais labējais spārns "Parčam" (karogs) un Tarakī piekritēji, kreisi radikāli noskaņotie, kurus dēvēja par "Halk" (tauta). Abām frakcijām bija sava organizācija, savi finansu līdzekļi un pat katrai savs zīmogs. Halkisti lielākoties bija puštuni no provinces, parčamisti bija bagātaki, izglītotāki un to vadībā bija uzbeki - lielākā nacionālā minoritāte Afganistānā. Šķelšanās pastāvēja gandrīz 10 gadus.

1978. gada 27. aprīlī (1357. gada saura mēneša 7. dienā) partijas biedri virsnieki īstenoja valsts apvērsumu un pasludināja Afganistānu par demokrātisku republiku. Revolucionārā padome iecēla Mohammadu Tarakī par valsts pagaidu vadītāju un revolucionārās padomes priekšsēdētāju. Dienu vēlāk - 3. maijā, par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Babraks Karmals, bet par Tarakī kā premjerministra vietnieku un ārlietu ministru tika iecelts Hafizulla Amins.[1] Aizsardzības ministra pienākumus piekrita pildīt pats Abduls Kadirs. 9. maijā notikušo nosauca par Saura (aprīļa) revolūciju, kas tika pasludināta kā rūpīgi plānota un gatavota jau kopš partijas dibināšanas.

1992. gadā, kad Ziemeļu alianse ieņēma Kabulu, ATDP tika likvidēta.

Atsauces un paskaidrojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1968. gadā Amins tika uz laiku izslēgts no partijas un pārcelts kandidāta statusā - "par fašistiskām iezīmēm".