Nosferatu, šausmu simfonija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nosferatu, šausmu simfonija
Oriģinālvalodā Nosferatu, eine Symphonie des Grauens
Režisors Frīdrihs Vilhelms Mūrnavs
Producents Albīns Graus, Enriko Dīkmans
Scenārija autors Henriks Galēns (pēc Brema Stokera romāna motīviem)
Galvenajās lomās Makss Šreks, Gustavs fon Vangenheims, Grēta Šrēdere, Aleksandrs Granahs
Pirmizrāde 1922. g. 4. marts
Ilgums 94 min
Valsts Vācija
Valoda mēmā filma, teksts vācu valodā
IMDb profils

"Nosferatu, šausmu simfonija" (vācu: Nosferatu, eine Symphonie des Grauens) ir vācu ekspresionisma filma, ko 1922. gadā uzņēma Frīdrihs Vilhelms Mūrnavs (Friedrich Wilhelm Murnau). "Nosferatu" uzskata par vienu no nozīmīgākajām XX gs. sākuma filmām, par vienu no pirmajām šausmu filmām, kā arī par izcilu vācu ekspresionisma kino paraugu. Tās pamatā ir Brema Stokera romāns "Drakula".

Vārds "Nosferatu" nāk no grieķu valodas vārda νοσοφορος, kas nozīmē "slimības nesējs".

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūrnavam neizdevās iegūt tiesības ekranizēt Brema Stokera romānu "Drakula". Viņš nolēma filmu tomēr uzņemt, Stokera sižetu nedaudz izmainot (piemēram, Drakula jeb grāfs Drakula kļuva par Nosferatu jeb grāfu Orloku). Brema Stokera sieva Florensa Stokera Mūrnavu iesūdzēja par autortiesību pārkāpšanu un prāvā uzvarēja. Tiesa pavēlēja iznīcināt visus filmas eksemplārus. Daudzi tomēr jau bija izplatīti un netika iznīcināti.

Filmas daļas, kurās darbība risinās Transilvānijā, tika nofilmētas Slovākijā (piemēram, Nosferatu pils ir Oravas pils un Vecā pils Ziemeļslovākijā).[1]


Sižets[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kadrs no filmas "Nosferatu"
Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!

1838. gadā Brēmenē nekustamo īpašumu aģentam Johanesam Huteram (Johannes Hutter) tiek piedāvāta iespēja doties uz Transilvāniju un pārdot lielu īpašumu grāfam Orlokam. Johaness turp arī dodas, bet grāfs Orloks padara viņu par savu gūstekni un barojas no viņa asinīm. Ieraudzījis Hutera sievas attēlu, Orloks ar kuģi dodas uz Brēmeni, kur līdz ar viņa ierašanos sākas mēris.

Ietekme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Nosferatu" iedibināja vienu no klasiskajiem vampīru attēlojumiem kino — atdzīvojušos mironi ar gariem nagiem un pagarinātiem priekšzobiem. Šis vampīra tēls (pretstatā Drakulas tipa tēlam — elegantam aristokrātam) saistās ar žurkām un mēri, nav erotisks, bet gan atbaidošs.

Pēc filmas uzņemti vairāki jauni ekranizējumi, no kuriem par mākslinieciski augstvērtīgāko uzskata Vernera Hercoga (Werner Herzog) 1979. gada filmu "Nosferatu: Nakts parādība" (Nosferatu: Phantom der Nacht). Hercogs reizē nofilmēja divas versijas — vienu vācu un vienu angļu valodā, liekot aktieriem ierunāt tekstu divreiz. Hercogs filmā izmantoja Stokera romāna tēlu vārdus, jo filmas uzņemšanas laikā uz to vairs neattiecās autortiesības.

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Votruba, Martin. Nosferatu (1922) Slovak Locations. Slovak Studies Program. University of Pittsburgh.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]