Pēteris Latvietis
"Pēteris Latvietis" (franču: Pietr-le-Letton) ir 1931. gadā izdotais beļģu rakstnieka Žorža Simenona pirmais detektīvromāns sērijā par komisāru Megrē. Noziedznieka tēls atbilst vēsturiskajai Pētera Krāsotāja personai, kas 1911. gadā noslēpumaini pazuda Sidnejstrītas aplenkuma laikā Londonā.
Sižets
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Interpols informē Parīzes kriminālpolicijas komisāru Megrē par starptautiski darbojošās bandas vadoņa Pētera Latvieša gaidāmo ierašanos Ziemeļu stacijā. No pienākušā vilciena izkāpj eleganti tērpts vīrietis, kas atbilst atsūtītajam aprakstam, bet Megrē atrod vilciena tualetē līķi, kas arī izskatās līdzīgi meklētajam noziedzniekam. Aizdomās turamais vīrietis sevi viesnīcā piesaka kā Brēmenes rēderis Osvalds Openheims.
Pēc dažādiem mīklainiem notikumiem un slepkavībām Megrē atklāj, ka patiesībā lietā ir iesaistīti divi dvīņi - Pēteris un Ansis (Hanss) Johansoni. Pēteris kā veiksmīgs avantūrists dzīvojis bagāta vīra dzīvi, bet viņa dvīnis Ansis ar mainītu identitāti kā Olafs Svāns (Olaf Swaan) mita nomaļā vietā trūkumā. Kad Ansis brāļa noziedzīgo dzīvi vairs nevarēja izturēt, viņš to nogalināja.