Pēteris Bīnemanis fon Bīnenštams
Pēteris Bīnemanis fon Bīnenštamms (vācu: Peter Bienemann von Bienenstamm; 1749—1820) bija vācbaltu jurists un muižnieks.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1749. gada 18. oktobrī Liepājā rātskunga Kārļa Dītriha Bīnemaņa (1724−1798) un viņa sievas Annas Elizabetes, dzimušas Štegmanes, ģimenē. Mācījās Dancigas Akadēmiskajā ģimnāzijā, 1769. gadā kļuva par Leipcigas Universitātes tieslietu studentu. No 1775. līdz 1791. gadam strādāja par Liepājas zemes tiesas advokātu (Landgerichtsadvokat), līdztekus 1782. gadā kļuva par Kurzemes un Zemgales hercoga galma juristu Jelgavā un uzņēmās aizbildniecību pār mirušā Liepājas pilsētas sekretāra Frīdriha Štegmaņa (1729—1782) septiņiem bērniem. 1786. gadā viņš kļuva par Polijas Karaliskās Tieslietu padomes locekli un 1794. gada 19. novembrī Vīnē iekļuva dižciltīgo kārtā ar uzvārdu Bīnemanis fon Bīnenštams. No 1801. līdz 1806. gadam Pēteris Bīnemanis fon Bīnenštams iegādājās piecas muižas — Garozas (Garrosen), Slokas (Schlockhof), Vecpils (Altenburg), Distern un Dupeles (Düppeln) muižas.
Viņa dēls Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms 1802.—1816. gadā saimniekoja Plepju muižā pie Priekules (Pleppen), 1819.—1826. gadā Dzimtmisas (Mißhof) un Ibenetes (Hübbenetshof) muižās Zemgalē.[1]
Miris 1820. gada 23. septembrī Jelgavā.[2]