Gdaņska

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gdaņska
Gdaņskas skatu kolāža
Gdaņskas skatu kolāža
Flag of Gdaņska
Karogs
Gdaņska
Ģerbonis
Gdaņska
Red pog.png
Gdaņska
Koordinātas: 54°22′00″N 18°38′00″E / 54.36667°N 18.63333°E / 54.36667; 18.63333Koordinātas: 54°22′00″N 18°38′00″E / 54.36667°N 18.63333°E / 54.36667; 18.63333
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Pomožes vojevodiste
Apriņķis Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības 1263
Platība
 - Pilsēta 261,96 km²
Augstums vjl 13 m
Iedzīvotāji (2011)
 - blīvums 1 715,9/km²
 - admin. rob. 460 517
 - aglomerācijā 1 235 000
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.gdansk.pl/

Gdaņska (poļu: Gdańsk, kašūbu: Gduńsk, vācu: Danzig, latīņu: Gedania) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs. Lielākā Polijas osta un liels rūpniecības centrs. Kopā ar Gdiņu un Sopotu veido t.s. Trīspilsētu (Trójmiasto) ar vairāk kā 1 000 000 iedzīvotājiem.

Pilsēta ar bagātu vēsturi un tradīcijām. Veidojusies kā tirdzniecības osta vācu, kašūbu un poļu kultūru mijiedarbībā. Sena Hanzas pilsēta. Pilsēta, kurā atskanējuši Otrā pasaules kara pirmie šāvieni. Arodbiedrības Solidarnošč rašanās vieta.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētu pirmoreiz pieminējis Sv. Adalberts no Prāgas 997. gadā, kad viņš devās uz Prūsiju, lai ieviestu tur kristietību. Gdaņska tajā laikā bija apmetne ar 1000 iedzīvotājiem Polijas pārvaldītajā Pomerānijā.

Kad 12. gadsimtā notika Polijas valsts decentralizācijas procesi, Gdaņska kļuva par Pomerānijas hercogistes galvaspilsētu. 1224. gadā tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1308. gadā, Polijas - Brandenburgas kara laikā pilsētu ieņēma Teitoņu ordenis, nogalinot gandrīz visus pilsētas iedzīvotājus (gan vāciešus, gan poļus). Kopš šī laika pilsēta tiek saukta par Dancigu. 1361. gadā tā iestājas Hanzas savienībā. Pilsēta bija ordeņa pakļautībā līdz 1454. gadam.

1440. gadā Gdaņska, kopā ar Toruņu (Tornu) un Elblongu (Elbingu) nodibina Prūsijas konfederāciju, kura 1454. gadā saceļas pret Ordeni, un meklē aizsardzību pie Polijas karaļa Kazimira IV. Sākas Trīspadsmitgadu karš starp Ordeni un Poliju. Kara rezultātā Gdaņska nokļūst Polijas sastāvā kā autonomās Karaliskās Prūsijas centrs. 15. - 17. gadsimtā pilsēta ļoti strauji attīstas, jo kalpo kā galvenā osta Vislas tirdzniecībai.

Pirmos triecienus Gdaņskas labklājībai deva gan Trīsdesmitgadu karš (1618—1648), gan Ziemeļu kari (1655—1660), gan mēris 1709. gadā. Tomēr vislielāko ļaunumu pilsētas attīstībai deva Polijas Pirmā dalīšana 1772. gadā, kad visa Pomerānija nokļuva Prūsijas sastāvā, jo tas izjauca tirdzniecību pa Vislas upi, kas bija pilsētas labklājības pamats. Gdaņska tikai 1793. gadā kļuva par Prūsijas daļu. No 1807. gada līdz 1814. gadam Gdaņska bija brīvpilsēta, līdz atkal nokļuva Prūsijas sastāvā.

Pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā, tika nolemts izveidot Dancigas brīvpilsētu, - Gdaņskas (toreiz Danciga) pilsētu ar apkārtējo teritoriju. Brīvpilsētai veidojās diezgan saspīlētas attiecības ar jauno Polijas valsti. Jau Veimāras republika cīnījās par Gdaņskas iekļaušanu Vācijas sastāvā, bet, kad pie varas nāca Ādolfs Hitlers, attiecības ar Poliju tika normalizētas un īsu brīdi Gdaņska izdevīgi sadarbojās ar Poliju. Tomēr 1939. gada 1. septembrī plkst. 4.45 pēc vietējā laika no vācu karakuģa Schleswig-Holstein, kas bija noenkurojies ostas kanālā, tika raidīti šāviņi uz poļu garnizonu Vesterplatē. Tas bija Otrā pasaules kara sākums.

Kaut arī Vesterplate turējās septiņas dienas, jau 1939. gada 2.septembrī Gdaņsku ieņēma vācu karaspēks. Kara laikā netālu no Gdaņskas tika izveidota Štuthofas koncentrācijas nometne, kurā bez citu tautu piederīgajiem tika ieslodzīti arī vairāki latviešu pretošanās kustības dalībnieki (piemēram, Konstantīns Čakste, Bruno Kalniņš un citi Centrālās Padomes darbinieki un kurelieši). 1945. gadā vācieši sāka evakuēt Gdaņsku. Liela daļa no iedzīvotājiem izbrauca uz Šlēzvigu-Holšteinu. Kad 1945. gada 30. martā padomju armija ienāca pilsētā, sākās bezjēdzīgs slaktiņš, kas turpinājās vairākas dienas. Pēc Jaltas un Potsdamas konferenču lēmumiem, Gdaņska tika piešķirta Polijai.

Pēc kara liela daļa no vecpilsētas tika atjaunota. Gdaņska kļuva par galveno Polijas ostu un lielu rūpniecības pilsētu, kā arī strādnieku kustības centru. Jau 1970.gadā pilsētā notika strādnieku nemieri, kas beidzās ar cilvēku upuriem un Vladislava Gomulkas atkāpšanos no amata. 1980. gada augustā Gdaņskā, Ļeņina vārdā nosauktajā kuģubūvētavā tika izveidota arodapvienība Solidarnošč, ko vadīja rūpnīcas elektriķis Lehs Valensa. Ir uzskats, ka tas bija sākums komunistiskās iekārtas kraham Eiropā.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gdaņskā (Dancigā) dzimuši:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]