Pūniešu kari

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kartāgas un Senās Romas pārvaldītās zemes pirms Pirmā puniešu kara, 264. gada p.m.ē.

Pūniešu kari bija triju karu sērija starp Seno Romu un Kartāgu laika posmā no 264. gada p.m.ē. līdz 146. gadam p.m.ē. Termins "pūnieši" ir radies no latīņu vārda Punicus (vai Poenicus), ar kuru romieši apzīmēja kartāgiešus, kas bija cēlušies no feniķiešiem. Galvenais karu iemesls bija interešu konflikts starp jau pastāvošo Kartāgas impēriju un Romas Republiku, kas kļuva arvien spēcīgāka un varenāka.

Pirmais pūniešu karš norisinājās no 264. līdz 241. gadam p.m.ē. Tajā uzvaru guva romieši, un rezultātā pārņēma savā kontrolē Sicīlijas salu.

Otrais pūniešu karš norisinājās no 218. līdz 201. gadam p.m.ē. Tajā Kartāgas karavadonis Hanibāls Barka veica līdz tam nepieredzētu karagājienu. Viņš ar savu armiju un kaujas ziloņiem devās gar Vidusjūras ziemeļu piekrasti, tad pāri Alpu kalniem un iebruka romiešu kontrolētajā Apenīnu pussalā no ziemeļiem. Ceļā pāri Alpiem viņš zaudēja daudzus karavīrus, kā arī kaujas ziloņus, bet tas viņu neatturēja uzbrukt Senajai Romai. Hanibāls karā iesaistīja savā armijā gallus, kurus bija pakļāvuši romieši Po upes apkārtnē. Par spīti virknei spožu uzvaru, piemēram, kaujā pie Kannām 216. gadā p.m.ē, Romas resursi izrādījās lielāki un 202. gadā p.m.ē. Kartāga bija spiesta atzīt savu sakāvi. Hanibālam nepietika tik daudz spēku, lai uzbruktu pašai Romai. Vēl būtisku lomu nospēlēja, ka kara beigās vietējie iedzīvotāji nostājas pret Hanibālu, un lika viņam dodas projām. Tomēr Hanibāls visu savu dzīvi ievēro zvērestu cīnīties ar Romu. 183. vai 182. gadā p.m.ē. Hanibāls dzīvi beidza pašnāvībā, lai nenonāktu romiešu varā.

Trešais pūniešu karš norisinājās no 149. līdz 146. gadam p.m.ē. Pēc šī kara Kartāgas pilsēta tika pilnībā nopostīta un beidza pastāvēt arī kartāgiešu valsts.