Panzerkampfwagen II
Panzerkampfwagen II Saumuras muzejā |
|
| Panzerkampfwagen II | |
|---|---|
| Galvenie tehniskie parametri | |
| Apkalpe | 3 |
| Garums | 4,81 m |
| Platums | 2,223 m |
| Augstums | 1,99 m |
| Masa | 8,9 t |
| Bruņas un bruņojums | |
| Bruņas | 6—10 mm |
| Pamatbruņojums | 2 cm KwK 30 |
| Sekundārais bruņojums | 7,92 mm ložmetējs MG-34 |
| Mobilitāte | |
| Dzinējs | 6-cilindru rindas dzinējs ar šķidruma dzesēšanu 140 zs |
| Ātrums_uz ceļa | 40 km/h |
| Jauda/masa | 15,7 zs/t |
| Maks. attālums | 190 pa ceļiem (125 pa bezceļiem) |
Panzerkampfwagen II (PzKpfw II, no vācu: "Bruņota kaujas mašīna 2") ir vācu vieglais tanks Otrā pasaules kara laikā. Rietumos izplatīts apzīmējums šiem tankiem ir Panzer II, bet krievu literatūrā nereti tos dēvē par T-2. Vācijas resursu sistēma tai piešķīra kara tehnikas apzīmējumu Sd.Kfz.121.
Izstrādāts 1937. gadā. Dažādos variantos tika ražots līdz 1942. gadam. Sākoties Otrajam pasaules karam šie tanki veidoja 38% vācu armijas tanku parka. Kaujā tanks gan pēc bruņojuma, gan aizsardzības parādīja sevi sliktāk nekā teju visi citi šīs klases tanki: poļu 7TP, franču R35 un H35 vai padomju T-26. Tikai 1942. gadā tanki tika izņemti no tanku pulku sastāviem un daļēji tika izmantoti artilērijas triecienbrigādēs vai otršķirīgos frontes iecirkņos.
 |
Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
