Ložmetējs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ložmetējs MG-42 "Kaulu zāģis"
Maksima ložmetējs

Ložmetējs ir automātiskais strēlnieku šaujamierocis, kas spēj izšaut lodes lielā ātrumā. To kaujas šaušanas ātrums ir līdz 300 šāvieni minūtē, bet nepārtraukti kārtām - līdz 500 šāvieniem minūtē. Ložmetēji ir lielāki par mašīnpistolēm un automātiskajām šautenēm (automātiem), bet mazāki par automātiskajiem lielgabaliem.

"Smagie ieroči" tiek uzskatīti par pārāk masīviem, lai dotu labumu kaujas laukā. To masa ir no 12 līdz 16 kilogramiem ar trijkāju balstu un no 8 līdz 11 kg ar divkāju balstu. Jebkurā labi organizētā militārajā operācijā vienmēr ir kāda nozīmēta persona, kas rīkojas ar ložmetēju vai līdzīgu ierīci ciešai ugunij kaujas laukā. Šādu ieroču lietošana ārpus kaujas lauka tiek uzskatīta par briesmīgu un bezjēdzīgu. Visbiežāk tos lieto militārais personāls, lielas teroristu grupas, un Kolumbijas narkotiku karaļi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tikai 19. gadsimtā tika radīti veiksmīgi ložmetēju dizaini. Galvenā mūsdienu ložmetēju iezīme, to relatīvi augstais šaušanas temps un vēl svarīgāk — automātiskā pārlādēšana, tika pielietoti tipveida 1862. gada Getlinga ložmetējs, ko izmantoja ASV Jūras Flote. Šos ieročus joprojām darbināja ar roku; taču tas mainījās, kad radās Hirāma Maksima ideja atsitiena enerģiju izmantot pārlādēšanai viņa Maksima ložmetējs. Doktors Getlings arī eksperimentēja ar modeļiem, kurus darbināja elektriskais dzinējs; šī ārējā ieroča pārlādēšanas tehnika ir izmantota arī mūsdienu ieročos.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]