Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings (angļu: Academic Ranking of World Universities) ir viens no populārākajiem universitāšu salīdzinošajiem reitingiem. To kopš 2003. gada publicē Šanhajas Jiao Tong Universitātes Augstākās izglītības institūts. Publicēti tiek to universitāšu reitingi, kuras, saskaņā ar reitingu, ir starp 500 labākajām universitātēm pasaulē.

Metodoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reitinga aprēķināšanai tiek izmantoti šādi kritēriji[1]:

  1. Augstskolas studentu un beidzēju iegūto Nobela un Fīldsa prēmiju skaits. Jo senāk iegūta prēmija, jo mazāk punktus augstskola saņem. Svars: 10%
  2. Augstskolas mācībspēku iegūto Nobela un Fīldsa prēmiju skaits. Jo senāk iegūta prēmija, jo mazāk punktus augstskola saņem. Svars: 20%
  3. Citētāko zinātnieku skaits mācību iestādē. Cik daudz izcilu zinātnieku (starp visvairāk citētajiem savā zinātņu nozarē) strādā augstskolā. Svars: 20%
  4. Žurnālos Nature un Science publicēto rakstu skaits. Tiek ņemtas vērā pēdējo 5 gadu publikācijas. Svars: 20%
  5. SCI-Expanded un SSCI publicēto rakstu skaits. Kopējais augstskolas publicēto rakstu skaits šajās datu bāzēs, SSCI publikāciju skaits tiek reizināts ar 2. Svars: 20%
  6. Iepriekšējo rādītāju svērto vērtību dalījums ar augstskolas akadēmiskā personāla skaitu. Akadēmiskā personāla lielums tiek noteikts, aprēķinot pilnas slodzes ekvivalentu. Svars: 10%

Rezultāti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gada reitingi pasaulē ir:

  1. Hārvarda Universitāte (ASV)
  2. Stenforda Universitāte (ASV)
  3. Bērklijas Universitāte (ASV)
  4. Kembridžas Universitāte (Apvienotā Karaliste)
  5. Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūts (ASV)
  6. Kalifornijas Tehnoloģiju Institūts (ASV)
  7. Kolumbijas Universitāte (ASV)
  8. Prinstonas Universitāte (ASV)
  9. Čikāgas Universitāte (ASV)
  10. Oksfordas Universitāte (Apvienotā Karaliste)


Sarakstā nav iekļuvusi neviena Latvijas, tāpat arī Igaunijas vai Lietuvas universitāte. No Ziemeļvalstu augstskolām visaugstākie reitingi ir Kopenhāgenas Universitātei (46. vieta), Zviedrijas Karaliskajam institūtam (53. vieta), Upsalas Universitātei (66. vieta), Oslo Universitātei (69. vieta), kā arī Helsinku Universitātei (73. vieta). Visaugstāk novērtētā Krievijas augstskola ir Maskavas Valsts universitāte (76. vieta). No pārējām Austrumeiropas valstu universitātēm visaugstāk novērtētā ir Prāgas Kārļa universitāte (dalīta 81.-123. vieta).

Kritika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā tika publicēts Rāzvana Floriana pētījums, kurā tika mēģināts patstāvīgi aprēķināt reitingu, pamatojoties uz publiski sniegto metodoloģijas aprakstu. Tika konstatēts, ka oficiālajā aprēķinā ir pieļautas vairākas neprecizitātes, kas var nedaudz nobīdīt rezultātus. [2] Tāpat arī reitings tiek kritizēts par pārāk lielu uzsvaru uz dabaszinātnēm. Tas skaidrojams ar faktu, ka Nobela un Fīldsa prēmijas tiek piešķirtas galvenokārt dabaszinātnēs, tāpat arī žurnālos Nature un Science raksti pamatā ir veltīti tieši dabaszinātnēm.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Academic Ranking of World Universities: Ranking Methodology
  2. Florian, R. (2007). Irreproducibility of the results of the Shanghai academic ranking of world universities. Scientometrics. 72:25-32.[1]