Pigments

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pigmenti Goa tirgū Indijā

Pigments (latīņu: pigmentum — 'krāsa', 'krāsviela') ir tāda krāsviela, kas nešķīst iekrāsojamajā vidē. Pigmentus pievieno laku un krāsu materiāliem (krāsām, gruntskrāsām, emaljām). Pigmenti, atšķirībā no šķīstošajām krāsvielām, veido necaurspīdīgu pārklājumu.[1] Dažu pigmentu (piemēram, svina mīnija), ko pievieno metālam paredzētām krāsām, pamatuzdevums ir nevis krāsošana, bet korozijas izturības nodrošināšana. Atsevišķi izdala keramiskos pigmentus, kas ir noturīgi augstās temperatūrās; to krāsu nosaka kristālrežģa defekti.[2] Pigmentus lieto arī stikla šķiedras audumu, plastmasu, gumijas iekrāsošanai.

Bioloģijā par pigmentiem (bioloģiskajiem pigmentiem jeb biohromiem) dēvē audos un šūnās atrodamās krāsainās vielas. Pazīstami biopigmenti ir hlorofils, hemoglobīns, karotinoīdi, antociāni.

Svarīgākie pigmenti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie neorganiskiem pigmentiem mēdz pieskaitīt arī alumīnija un bronzas pulverus, kurus sajaucot ar laku, iegūst tā saucamās "sudraba" un "zelta" krāsas.

Mūsdienās plaši izmanto arī organiskos pigmentus, kuri gan nav noturīgi augstās temperatūrās vai Saules gaismā. Svarīgi organiskie pigmenti ir ftalocianīna pigmenti, arī dažas azokrāsvielas. Pie organiskiem pigmentiem pieskaita arī optiskos balinātājus.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. V. Voitovičs. Krāsas jūsu mājās. R:, Avots, 1991. ISBN 5-401-00398-6.
  2. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. R:, Norden AB, 2001, 510. lpp. ISBN 9984-9383-5-2
Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Pigmenti