Bronza

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Arheoloģiskajos izrakumos atrasti bronzas izstrādājumi

Bronza ir metālu sakausējums, kura sastāvā parasti ir varš un alva. Tomēr par bronzām tiek saukti arī vara sakausējumi, kuros nav alvas.

Bronza bija pirmais sakausējums, kuru intensīvi izmantoja cilvēki. Par bronzas izcelsmes vietu tiek uzskatīti Tuvie Austrumi: tagadējā Irānas teritorija, Mezopotāmija un Senā Ēģipte, kur to sāka izmantot ap 3500 gadu pirms mūsu ēras. Laikmetu, kad intensīvi tika izmantota bronza, sauc par bronzas laikmetu. No bronzas tika darināti darbarīki, ieroči, rotaslietas, vēlāk arī zvani. Viens no Senās pasaules brīnumiem — Rodas koloss — pamatā sastāvēja no bronzas.

Sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bronzai nav noteikta sastāva, tomēr par visizplatītāko tiek uzskatīta bronza, kas sastāv no 88% vara un 12% alvas. Izmanto arī bezalvas bronzas — alumīnija (5—11% alumīnija), svina, silīcija, berilija un citas. Bieži kā leģējošās piedevas izmanto arī citas sastāvdaļas: niķeli, cinku un citas. Ja vara sakausējumā dominējošā piedeva ir cinks, tad to sauc par misiņu.

Mūsdienās bronzas izmantošana ir samazinājusies, jo to daļēji ir aizvietojis nerūsošais tērauds, tomēr to joprojām izmanto tehnikā, tēlniecībā, medaļu izgatavošanā un citās jomās.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]