Talks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Talks
Talc.jpg
Klasifikācija
Klase: Silikātu minerāls, fillosilikāts, talka sērija
Štrunca ID: 8/H.09-40
Ķīmiskā formula: Mg3Si4O10(OH)2
Singonija: Triklīnā
Īpašības
Krāsa: Bezkrāsas, balta, bāli zaļa, smaragdzaļa līdz tumšzaļa, brūna, pelēka
Svītras krāsa: Balta
Habituss: Plātņaina vai šķiedraina masa, kristāli ārkārtīgi reti
Skaldnība: Ļoti laba
Lūzums: Gliemežnīcas lūzuma iezīmes
Cietība pēc Mosa skalas: 1
Spīdums: Taukains, pērļains
Caurspīdīgums: Vāji caurspīdīgs
Laušanas koeficients: nα = 1.538 - 1.550 nβ = 1.575 - 1.594 nγ = 1.575 - 1.600
Pleohroisms:
Blīvums: 2,58 - 2,83 g/cm3 g/cm3

Talks (no persiešu valodas un arābu valodas "talku" - tīrs - jo talka pulveris ir koši balts) ir sekundārs minerāls, kas veidojas, dēdējot un pārveidojoties citiem magnija silikātu minerāliem (piroksēni, amfiboli, olivīns u.c.). Talka pulveris ir viena no baltākajām zināmajām dabiskajām vielām.

Talks ir viens no Mosa skalā iekļautajiem minerāliem - etaloniem. Talks ir vismīkstākais no šiem minerāliem - tā cietība ir 1.

Izmantošana un ar to saistītās problēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izturīgāks zaļganbrūns talks ar dažādiem piejaukumiem tiek saukts par steatītu un šo materiālu izmanto, lai izgatavotu pavardus, izlietnes, dažādus paneļus utml.

Talku daudz izmanto kosmētikālubrikantu (talka pulveris), tai skaitā zīdaiņu ādas aizsardzībai pret izsitumiem un iekaisumiem, kurus rada autiņbiksīšu lietošana. Līdzīgiem nolūkiem talka pulveri lietoja jau senie feniķieši. Talku ļoti bieži izmanto krīta vietā, piemēram, drēbnieki, un arī kā pildvielu papīra, gumijas, keramikas ražošanā. Talka augstā temperatūras izturība ļauj to izmantot speciālai tehniskai keramikai, kam jāiztur augstāka temperatūra.

Talks tiek izmantots arī kā pārtikas piedeva un piedeva zālēm. Eiropas Savienība šai vielai piešķīrusi piedevas numuru E553b.

Vairāki pētījumi norāda uz to, ka ir saistība starp talka lietošanu un elpvadu slimību biežumu, ieskaitot plaušu vēzi ([1] [2][3] [4]). Šī problēma ir ļoti nozīmīga, jo talku mūsdienās lieto ļoti plaši. Tomēr talka kaitīgums veselībai vēl nav pilnībā pierādīts un ilgstošā talka lietošanas vēsture norāda, ka būtiskas veselības problēmas tas visdrīzāk neizraisa.

Varietātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

un citas.

Atradnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talks ir diezgan plaši izplatīts minerāls. Mūsdienās visvairāk talka iegūst tajās valstīs un valstu savienībās, kurās pēc tā ir vairāk pieprasījuma - Eiropas Savienībā, ASV, Ķīnā.

Skaistu talku ābolzaļā krāsā atrod Austrijā, Tirolē, Cillertālē, Greinera kalnā.