Pjērs Paolo Pazolīni

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pjērs Paolo Pazolīni
Pier Paolo Pasolini
Pjērs Paolo Pazolīni
Personīgā informācija
Dzimis 1922. gada 5. martā
Valsts karogs: Itālija Boloņa, Itālija
Miris 1975. gada 2. novembrī (53 gadi)
Valsts karogs: Itālija Ostija, Roma, Itālija
Nodarbošanās kinorežisors, scenārists, žurnālists, rakstnieks, filozofs
Darbības gadi 1954—1975
Paraksts Pier Paolo Pasolini signature.svg

Pjērs Paolo Pazolīni (itāļu: Pier Paolo Pasolini; dzimis 1922. gada 5. martā, miris 1975. gada 2. novembrī) bija itāliešu kinorežisors, žurnālists, rakstnieks un dzejnieks. Pazolīni bija ļoti daudzpusīga personība, filozofs un intelektuālis.

Savā karjerā režisors uzņēmis 12 pilnmetrāžas filmas. Viņa 1964. gada filma "Mateja evaņģēlijs" tika nominēta trīs Oskariem (par mākslinieka darbu, kostīmiem un mūziku). Pazolīni 1972. gada filma "Kenterberijas stāsti" tika apbalvota ar Zelta lāci Berlīnes kinofestivālā, bet par filmu "Dekamerons" (1971) Pazolīni ieguva Sudraba lāci kategorijā Special Jury Prize. Pazolīni ieguva divas Kannu kinofestivāla balvas — kā viens no scenāristiem filmai Giovani mariti (1958), kā arī par filmu "Arābijas naktis" (1974) Pazolīni ieguva Žūrijas balvu (Prix du Jury). Trīs reizes apbalvots ar dažādām Venēcijas kinofestivāla balvām — vienu par filmu "Mamma Roma" (1962), divas par filmu "Mateja evaņģēlijs".

Pazolīni nomira 1975. gadā. Viņš tika atrasts noslepkavots Romas nomales rajonā Ostijā pamestā vietā netālu no kuģu būvētavas. Izmeklēšanā tika atrasts slepkava. Tomēr Pazolīni nāves apstākļi joprojām ir ļoti neskaidri, raisot dažādas sazvērestības teorijas, tai skaitā arī versiju par paša upura speciāli plānotiem apstākļiem, kas varēja izraisīt viņa slepkavību. Pēc daudziem gadiem sodītais slepkava atklāja, ka nav veicis slepkavību, bet vainu uzņēmies citu uzbrucēju draudu rezultātā.[1]

Ievērojamākās filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]