Rakstpratība

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pieaugušo rakstpratības līmenis pasaulē

Rakstpratība jeb rakstītprasme ir spēja lasīt, rakstīt un kritiski izprast rakstītos tekstus. Neprasmi lasīt un rakstīt sauc par analfabētismu (grieķu: αναλφαβετος - nemācīts cilvēks, tāds, kas neprot alfabētu). Pārnestā nozīmē par analfabētismu dēvē arī elementārzināšanu trūkumu[1] vai arī zināšanu trūkumu kādā nozarē. Analfabētisma cēloņi var būt kā sociāli (ģimenes apstākļi, izglītības sistēmas trūkumi, kultūras pakalpojumu ierobežota pieejamība), tā arī ģenētiski noteikti.

Latvija pieder pie valstīm ar augstu rakstpratības līmeni (95-100% cilvēku prot lasīt un rakstīt), taču saskaņā ar pēdējiem pētījumiem analfabētu skaits Latvijā pieaug.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. R: Avots. 2005. 50. lpp.
  2. Pieaugušo izglītība. Kurš uzstādīs kursu? (latviski).

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]