Ralfs Valdo Emersons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ralfs Valdo Emersons
Ralph Waldo Emerson
Ralfs Valdo Emersons ap 1857. gadu
Ralfs Valdo Emersons ap 1857. gadu
Personīgā informācija
Dzimis 1803. gada 25. maijā
Bostona
Miris 1881. gada 27. aprīlī (77 gadi)
Konkorde
Pilsonība ASV
Tautība amerikānis

Ralfs Valdo Emersons (angļu: Ralph Waldo Emerson; dzimis 1803. gada 25. maijā, miris 1881. gada 27. aprīlī) bija amerikāņu esejists, dzejnieks, lektors un transcendentālisma filozofijas pamatlicējs.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunības gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Emersons bija R. V. Emersona, unitāristu mācītāja un mākslas pazinēja, dēls. Emersoniem rados bija daudz puritāņu priesteru. 1811. gadā Emersona tēvs mira, atstājot Ralfu tantes Marijas M. Emersones pārraudzībā. 1812. gadā Emersons uzsāka mācības Bostonas Publiskajā Latīņu skolā, kur tika atklātas viņa literārās potences, 1817. gadā viņš iestājās Hārvarda universitātē. Šis laiks iezīmējas ar vērtību pārskatīšanu, un pārdomām par [izglītība|izglītību]. Pēc neveiksmīgām studijām Emersons gatavojas Hārvarda garīgajai skolai. Viņa karjeru šai laikposmā kavēja smaga slimība.

1829. gadā viņu ordinēja unitāriešu baznīcas vadībā Bostonas Otrajā baznīcā, 1829. gadā Emerosns apprecējis E. L. Takeri, viņa gan drīz pēc kāzām mirusi. Vēlāk atradās vecākā brāļa Viljama ietekmē, kurš iepazīstināja Emersonu ar jauno biblisko kritiku. Viņa paša ticība gan bija tālu no dogmatiskajām mācībām. Unitārismam bija maza ietekme un 1832. gadā viņš atkāpās no šīs baznīcas vadības.

Vēlākā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad viņš atstāja baznīcu, Emersons atradās konkrētāku Dieva brīnumu pierādījumu meklējumos. Tālāk viņa ceļš veda uz Eiropu, kur viņs pabija Parīzē, kur iepazinās ar A. de Žuso idejām par gara attiecībām ar dabu.

Vēlāk viesojās Anglijā,kur satika Vordsvortu, Semjuels Kolridžu un Kārlailu, 1833.gadā, atgriežoties mājās, sāka rakstīt darbu "Daba" un publisku izstajās kā iedvesmojošs lektors.

1835. gadā vēlreiz apprecējies, ar L. Džeksoni, un sāka mierīgu ģimenes dzīvi. 1836. gadā anonīmi tika publicēts darbs "Daba". Šai laikā Emersonam dziļāk ieviesušās reliģiskās šaubas par unitāriešu uzskatiem par reliģisko brīnumu. Viņam radās pretrunas arī ar racionālistu filozofiju. Emersona idejas ietekmēja neoplatonistu filosofija, eiropiešu romantiķu darbi, hinduisms.

Viņa atšķirība no citiem transcendentālistiem bija spēja ar literāru darbību ienest dzīvību šajā filozofijā. 1838. gads Emersonam bija izaicinājumu laiks, jo viņš nostājās pret sevi pārdzīvojošām kristiešu tradīcijām, īpaši unitārismu, kādu bija to pazinis līdz tam. Viņš noliedzis arī Kristus dievišķumu kā neveiksmīgu mēģinājumu saniegt dievišķo caur priekšstatiem par tikumu.

Ļoti nozīmīgs darbs ir "Esejas" divos krājumos, lur apvienotas domas par morālo individuālismu un ticību sev. Arvien vairāk darbos parādījās pārliecība par augstāku lietu kārtību, mazāk paļaušanās uz saviem spēkiem.

No 1860. gadiem arvien vairāk nostiprinās Emersona reputācija ASV, viņš palēnām atgriezās sabiedrības apritē. Pēc 1860. gada Emersonam sāka zust intelektuālās spējas sakarā ar vecumu.

Līdz pat nāvei tika uzskatīts par "Konkordes zinātnieku", cienot viņa spēju nostāties pret tradīcijām, kuras sagrāvis. Iespaidojis Amerikāņu renesanses (1835-65) veidošanos. Kā amerikāņu transcendentālisma runasvīrs Emersons veidojis novirzienu kustībai, kas iezīmēja katra garīgās spējas un paļaušanos uz šādu reliģisko ceļu. Ietekmējis visu turpmāko transcendentālisma filozofiju.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1840. — žurnāls "The Dial"
  • 1859. — "Reprezentatīvie ļaudis" (biogrāfiju krājums)
  • 1859. — "Dzīves vadīšana"
  • 1846. — "Dzeja"
  • 1847. — "Mei-Deja"
  • 1870. — "Kā nodzīvot savu dzīvi"

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]