Rigvēda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Attēlā saules dieva Savitra (Sūrja) statuja. Savitrs pieminēts 170 vietās Rigvēdā (Rādžastānā, Padam Nath templī.)[1]

Rigvēda (sanskritā: ऋग्वेद ŗgveda, saliktenis no ŗc "slava, vārsma" un veda "gudrība") ir sens indiešu svēto rakstu krājums, pārsvarā lūgšanas un himnas sanskritu valodā.[2] Rigvēda ir viens no četiem vēdu (atklāsmju) krājumiem hinduistu kanonā. Četri kanoniskie krājumi Indijā apzīmēti ar vārdu "šruti" (sanskritā: श्रुति).[3]

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgalvots, ka Rigvēda ir ap 3200 gadu sens krājums, kas ir visu vēdu pamatā[4][5] un ir viens no vissenākajiem rakstiem kādā no indoeiropiešu valodām.[6] Filoloģiskas liecības rādot, ka Rigvēda sacerēta Indijas subkontinenta ziemeļrietumos Indas ielejas civilizācijas "vēdiskajā laikmetā." Rigvēdā esot spēcīgas valodnieciskas un kultūras līdzības ar seno irāņu valodu, kā arī pašu zoroastra Avestu. Tās savukārt esot cēlušās no indoirāņu valodas ko pētnieki reizēm saista ar bronzu laikmeta Andronovo kultūru.[7][8][9][10]

Rigvēda sastāv no 1017 galvenajām un 11 papildu himnām un ir sadalītas nodaļās - mandalās. Rigvēda ietver vairākus mitoloģiskus stāstus par pasaules radīšanu, dievību slavinājumus, kā arī senas lūģsanas par dzīvi un labklājību. Rigvēdas panti joprojām tiek skaitīti hinduistu rituālos. Indijā bieži skaitītā saules mantra ir no Rigvēdas 35. himnas:[11]

आ कृष्णेन् रजसा वर्तमानो निवेशयन्न अमृतं मर्त्यं च । हिरण्ययेन सविता रथेना देवो याति भुवनानि पश्यन ॥

"Virzoties pa tumšo debess jumi un mierinot mūžīgos un mirstīgos, tuvojas zelta kaujas ratos dievs Savitrs un pārrauga katru radību."

Rigvēda cēlusies Indijas subkontinenta ziemeļrietumos. Attēlā ir daži rakstos pieminētie upju nosaukumi

Dievības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķiet ievērojamākās himnas veltītas visvairāk Rigvēdā pieminētām dievībām Indrai un Agni, kā arī dievišķam dzērienam somai.[12][13] Pie vissenākajām himnām Rigvēdā pieskaitāmas himnas Djausam - debesu tēvam, Aditi - apkārtesošā telpas dievietei, Varunam - sākotnēji debesu pārzinim (vēlāk šajā statusā viņu nomaina pērkona dievība Indra), bet vēlāk pirmatnējo ūdeņu aizbildnim. Vispoētiskākās himnas veltītas Ušai - rītausmas dievībai.[14]

Vēdiskajā laikmetā saullēkta saules dievs esot saukts Savitrs, bet dienas laikā saules dievs bijis Sūrja.[15] Savitrs esot slavēts vienpadsmit Rigvēdas himnās un esot pieminēts kopumā 170 reizes. Rigvēdā arī piemin Aditjas,[16] kas arī saukti Asuras dievi (Mitra–Varuna).

Pirmais Rigvēdas tulkojums kādā rietumu valodā (latīņu) izdots 1830. gadā Londonā. (Friedrich August Rosen, Rigvedae specimen, London 1830).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • [14] EU Vēsture - Vēdas
  • [15] Rigvēdas tulkojums (angliski)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1] Saules himnas teksts (angliski)
  2. [2] Rigvēdas transliterācija
  3. [3] Shruti (angliski)
  4. [4] Datums (angliski)
  5. [5] Encyclopedia Britannica (angliski)
  6. [6] Par vēdu valodu
  7. [7] Indo-Aryan Migration Debate (angliski)
  8. Edwin Bryant (2004), The Quest for the Origins of Vedic Culture: The Indo-Aryan Migration Debate, Oxford University Press US, ISBN 978-0-19-516947-8
  9. [8] Indo-european Culture (angliski)
  10. [9] Rigveda, Historical Analysis (angliski)
  11. [10] 35. himna
  12. Soma: Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību. [IdV, R1]
  13. [11] Somas noslēpums (angliski)
  14. [12] Usha (angliski)
  15. Monier-Williams Sanskrit Dictionary (1899).
  16. [13] Aditjas (angliski)