Lūgšana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Lūgšana ir ticīgā vēršanās pie Dieva, dieviem vai citām pārdabiskām būtnēm, kā arī šīs vēršanās kanonizēts teksts. Lūgšana bieži vien notiek pielūgsmes, slavēšanas, lūguma vai vienkārši savu domu izteikšanas veidā. Lūgšana bieži arī pieņem rituāla veidu.

Formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ābramiskajās reliģijās lūgšana notiek verbālā izteiksmē, tomēr bieži vien tiek papildināta ar tādām normētām kustībām, kā nomešanās ceļos, klanīšanās, krusta pārmešana, šūpošanās u.t.t.

Lūgšana kā vēršanās forma, kas vieno ticīgo ar dievību, paredz noteiktu distanci starp tiem. No šāda viedokļa meditācijas prakse neskaitās lūgšana; tomēr dažas lūgšanas tradīcijas un prakses dod priekšstatu par lūgšanu kā stāvokli vai arī konkrēta stāvokļa sākumu. Tādā veidā atšķirība starp lūgšanu un meditāciju ir diskutabla.

Lūgšanas dinamiskais elements satuvina to ar deju, kurai ir rituāla, pašizpausmes vai cita funkcija. Tā sūfistiskajā Sama tradīcijā ir grūti novilkt robežu starp lūgšanu, deju un meditāciju.

Lūgšanas papildināšana ar sveču un vīraka dedzināšanu, rituālo mazgāšanos, pārģērbšanos, koordinēšanos pa debess pusēm, diennakts laiku u.t.t. padara to sarežģītā semiotiskā tekstā, apvienojot individuālo un kolektīvo psiholoģiju, tradīcijas un uzskatus.