Rihtera skala

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Rihtera skala ir skaitļu skala, kuru 1935. gadā izveidoja Čārlzs Rihters, lai noteiktu zemestrīces stiprumu. Rihtera skala ir logaritmiska skala, kuras maksimālā vērtība ir 10 magnitūdas. Magnitūda ir nosacīta mērvienība, kas norāda zemestrīcē vai eksplozijā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.[1] Magnitūdas nedrīkst sajaukt ar ballēm, kurās novērtē zemestrīces intensitāti (sk. Merkalli skala). Agrāk lietoja arī jēdzienu "balles pēc Rihtera skalas", bet mūsdienās tas aizstāts ar magnitūdām.

Rihtera skalas vērtību nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Magnitūdas Apraksts Zemestrīces efekti Biežums
Mazāk nekā 2,0 Nejūtama Svārstību intensitāte ir mazāka nekā jutīguma robeža. Tikai ar seismogrāfiem var reģistrēt to, ka tā bijusi. Aptuveni 8000 reizes dienā
2,0—2,9 Vāja Svārstības jūt tikai atsevišķi cilvēki, kuri atrodas ēkās, īpaši augšējos stāvos. Aptuveni 1000 reizes dienā
3,0—3,9 Vāja Daži cilvēki arī ārpus ēkām izjūt zemestrīci. Svārstības ir līdzīgas satricinājumiem, ko rada smagās mašīnas braukšana. Daži cilvēki pamana priekšmetu pastiprinātu šūpošanos, īpaši ēku augšējos stāvos. Aptuveni 49000 reizes gadā
4,0—4,9 Viegla Maz cilvēku nejūt šo zemestrīci, galvenokārt, tie kas atrodas ārpus ēkām. Manāma durvju virināšanās, trauku šķindoņa, mazliet dreb mēbeles. Priekšmeti, kuri karājas, piemēram, lustras, iesvārstās. Aptuveni 6200 reizes gadā
5,0—5,9 Viduvēja Ir novērojami bojājumi ēku sienās, bet tikai mazos apvidos. Ūdens traukos spēcīgi viļņojas. Daži priekšmeti var nokrist no sienām, plauktiem. Spēcīgi svārstās priekšmeti, kuri karājas. Aptuveni 800 reizes gadā
6,0—6,9 Stipra Zemestrīce ir jūtama 100 kilometru rādiusā. Ēkas grīļojas, spēcīgi šūpojas priekšmeti, kuri karājas. No plauktiem un sienām krīt nost trauki un gleznas. Var pārbīdīties mēbeles. Parādās plaisas sienās. Aptuveni 120 reizes gadā
7,0—7,9 Spēcīga Ir novērojumi nopietni postījumi plašā teritorijā. Grūti nostāvēt kājās. Var apgāzties mēbeles. Ēku sienās parādās lielas plaisas, kuru rezultātā ēkas var arī sabrukt. Aptuveni 18 reizes gadā
8,0—8,9 Apjomīga Ir novērojami nopietni postījumi vairāku simtu kilometru rādiusā no epicentra. Cilvēki nespēj stāvēt kājās. Uz Zemes virsmas parādās plaisas. Tiek spēcīgi bojātas visas ēkas, daudzas ēkas sabrūk. Aptuveni 1 reizi gadā
9,0—9,9 Apjomīga Ir novērojami nopietni postījumi vairāku tūkstošu kilometru rādiusā no epicentra. Zemē parādās lielas plaisas, brūk ēkas, tilti. Daudz cilvēku upuru. Aptuveni 1 reizi 20 gados
10,0+ Apjomīga Nav reģistrēta. Šādu zemestrīci varētu izraisīt gigantiska meteorīta nokrišana. Nav reģistrēta

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. R:, Avots, 2005, 441. lpp. ISBN 9984-757-37-4