Sārmi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Par sārmiem sauc šķīstošos hidroksīdus - sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdus. Dažkārt pie sārmiem pieskaita arī tallija (I) hidroksīdu TlOH. Sārmi ir stipras bāzes.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sārmu metālu hidroksīdi (LiOH, KOH, NaOH, RbOH, CsOH) jeb kodīgie sārmi ir cietas, baltas, ļoti higroskopiskas vielas. Šķīst ūdenī, izdaloties siltumam, pie kam šķīdība palielinās, palielinoties katjona rādiusam (virzienā no Li uz Cs). Kodīgie sārmi šķīst arī etanolā un metanolā.

Sārmi absorbē no gaisa H2O un CO2. Ar skābēm veido sāļus.

NaOH + HCl → NaCl +H2O

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sārmus iegūst, elektrolizējot sārmu metālu hlorīdus, kā arī, iedarbojoties ar ūdeni uz attiecīgajiem oksīdiem.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]