Sārmzemju metāli

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sārmzemju metāli ir periodiskās tabulas IIA grupas elementi. Brīvā veidā tie ir visai aktīvi un dabā nav sastopami. Saskaroties ar ūdeni un gaisa skābekli, tie oksidējas. Sārmzemju metāli ir: berilijs, magnijs, kalcijs, stroncijs, bārijs un rādijs. Berilijam un magnijam oksīda kārtiņa ir salīdzinoši izturīga, tāpēc normālos apstākļos tie neoksidējas, pārējiem sārmzemju metāliem oksīda kārtiņa ir poraina vai nenoturīga, tāpēc tie gaisā oksidējas. Sārmzemju metālus parasti iegūst, elektrolizējot to savienojumu (parasti hlorīdu) kausējumus. Sārmzemju metālus var arī iegūt, reducējot to savienojumus ar sārmu metāliem. Dabā izplatītākie sārmzemju metāli ir magnijs un kalcijs. Rādijs ir radioaktīvs. Palielinoties atommasai, palielinās ķīmiskā aktivitāte un samazinās karbonātu šķīdība ūdenī. Šo elementu vērtība savienojumos ir +2.