Etanols

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Etanols
Ethanol-structure.svgEthanol-2D-skeletal.svg
Etanola struktūrformulas
Ethanol-3D-vdW.png Ethanol-3D-balls.png
Etanola molekulas modeļi
Citi nosaukumi etilspirts, metilkarbinols
CAS numurs 64-17-5
Ķīmiskā formula C2H5OH
Molmasa 46,07 g/mol
Blīvums 789 kg/m3
Kušanas temperatūra 158,8 K (-114,3 °C)
Viršanas temperatūra 351,6 K (78,4 °C)
Šķīdība ūdenī jaucas jebkurās attiecībās

Etanols (etilspirts, metilkarbinols, CH3CH2OH, EtOH) ir plašāk pazīstamais spirts. Ļoti bieži ar jēdzienu spirts saprot tieši etanolu. Formulai C2H6O atbilst vēl viens izomērs CH3OCH3dimetilēteris, tas parastos apstākļos ir gāze. Etanols ir mazviskozs, caurspīdīgs, degtspējīgs šķidrums ar raksturīgu spirta smaržu. Etanols ļoti labi šķīst ūdenī (sajaucas jebkurās attiecībās).

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etanolu var iegūt ar bioķīmiskām metodēm (raudzējot ogļhidrātus) vai arī ķīmiski, parasti — hidratējot etilēnu:

CH2CH2 + H2O → CH3CH2OH

Ir arī citas metodes, taču tās ir dārgākas.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ampulas ar ķīmiski tīru etanolu

Etanolu lieto kā šķīdinātāju, un tas arī ir visu alkoholisko dzērienu sastāvdaļa. Organismā etanols, tāpat kā citi vienvērtīgie pirmējie spirti, noārdās, vispirms oksidējoties par aldehīdu (šajā gadījumā — acetaldehīdu) un tālāk par karbonskābēm, oglekļa dioksīdu un ūdeni. No atjaunojamiem enerģijas resursiem iegūts etanols tiek izmantots arī kā alternatīva degviela autotransporta nozarē.

Psihotropā iedarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etanolu izmanto alkoholiskos dzērienos kā apreibinošu vielu (depresantu). Mazās devās etanols izraisa garastāvokļa uzlabošanos, arī nelielu eiforiju, pieaug pašpārliecības un sociālās spējas. Etanols izraisa atslābināšanos un iedarbojas kā nomierinošs līdzeklis. Lielākās devās ir novērojams arī letarģijas stāvoklis.

Galvenās blakusparādības ir traucēta ķermeņa līdzsvara sistēma, reibonis, nelabums, vemšana, kognitīvo spēju pasliktināšanās, atmiņas traucējumi, lielās devās ir iespējami arī sirdsdarbības traucējumi. Ja etanola daudzums asinīs pārsniedz 0,4%, var iestāties koma vai pat nāve.

Pēc liela daudzuma etanola lietošanas ir paģiras. Etanols izraisa arī vidēji spēcīgu fizisko atkarību.

Denaturēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai citiem mērķiem paredzēto (un tādēļ ar akcīzes nodokli neaplikto un lētāko) etanolu cilvēki nemēģinātu izmantot dzeršanai, to speciāli padara nedzeramu, piejaucot vai nu indīgas vielas, kuras netraucē etanola tiešiem pielietošanas mērķiem (metanols, kam ir gandrīz identiskas īpašības; formalīns; piridīna bāzes), vai nu vielas, kas piešķir spirtam ļoti nepatīkamu smaržu un garšu (tostarp piridīna bāzes), kā arī etanols tiek iekrāsots. Šādu procesu sauc par denaturēšanu, bet iegūto produktu – par denaturēto spirtu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Степаненко, Б. М. Органическая химия. Медгиз:Москва, 1951.— с. 118.