Seti (etnoss)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Setu sievietes tautastērpos

Seti (pašnosaukums setoq ) ir neliela etniskā grupa, kas dzīvo Dienvidigaunijā un Krievijā pie Igaunijas robežas. Igaunijā vien dzīvo aptuveni 10 000- 13 000 setu.[1] Arheologi uzskata, ka pirmie iedzīvotāju tagadējā setu teritorijā ir dzīvojuši jau pirms 8400 gadiem.[2] Igaunijā atrodas 2 setu apgabali- Pelvas apriņķis un Veru apriņķis, bet Krievijā Pečori un Pskova.[3]

Setu tradīcijas ir cieši saistītas ar viņu reliģisko piederību pareizticīgo baznīcai, kas saistāma ar to, ka Setumā atrodas uz Krievijas—Igaunijas robežas. Seti atzīme dažādus pareizticīgo svētkus, kuros vienmēr dodas uz baznīcu, taču ikdienā ir saglabājušās arī daudzas pagāniskās tradīcijas, piemēram, maltīte ar mirušajiem piederīgajiem kapsētā.[4] Setu dzīves divi svarīgākie notikumi ir kāzas un bēres. Abi notikumi ir saistīti ar līdzīgiem rituāliem. Pirms kāzām jaunas meitenes šķiras no sava sociālā statusa, ģimenes un mājām, kamēr bērēs atzīmē cilvēka fizisko šķiršanos no līdzšinējās dzīves. Abi šie cilvēka dzīves notikumi tiek atzīmēti ar apraudāšanas rituālu.[5]

Setu tautastērpi ir atšķirīgi no, piemēram, igauņiem. Populārākās krāsas tautastērpos ir melna, balta un sarkana. Sievietēm ap kaklu ir sudraba monētu virtenes un uz krūtīm liela sudraba sakta, kas ir katras precētas setu sievas lepnums. Jau no mazotnes meitenes krāj savas sudraba kaklarotas, jo rotaslietu daudzums parādīja sievietes statusu sabiedrībā un finansiālo stāvokli. Izslavēti ir setu meistarīgie rokdarbi. Vīri ir bijuši prasmīgi koka amatnieki, kamēr sievas bija labi zināmas savu prasmīgo adījumu dēļ.[6]

Setu tautasdziesmas jeb lēlo ir neatņemama setu kultūras sastāvdaļa. Tās parasti dzied lielāks cilvēku pūlis vai koris. Viens no dziedātājiem sāk dziedāt un vēlāk pievienojas pārējie, kas vēlreiz nodzied to pašu. 2009. gadā lēlo dziedāšanas tradīcija tika iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.[7] Igaunis Jakobs Hurts bija pirmais, kurš apkopoja setu tautasdziesmas.[8]

Kopš 1993. gada Setumā katru gadu tiek ievēlēts karalis. Reizi gadā seti satiekas kādā citā Setumā pilsētā, kuru pasludina par Setu karaļvalsti un tur izraugās nākamo karali. Vēlēšanās nenotiek balsošana ierastajā izpratnē. Visi dalībnieki tiek nostādīti vienā rindā un katrs savu atbalstu izsaka nostājoties aiz sava favorīta. Tas, kuram vairāk atbalstītāju arī ir nākamais Setumā karalis.[9]

Visievērojamākais setu kultūras notikumus ir Lēlo diena, kas kopš 1977. gada norisinās reizi trijos gados. Lēlo dienās pulcējas visi lēlo kori, lai kopīgi koncertētu un veicinātu setu kultūras attīstību.[10]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]