Pečori

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pečori
Pečoru klostera iekšpagalms
Pečoru klostera iekšpagalms
Ģerbonis: Pečori
Ģerbonis
Location of Pečori
Pečori
Red pog.png
Pečori
Koordinātas: 57°48′46″N 27°36′32″E / 57.81278°N 27.60889°E / 57.81278; 27.60889Koordinātas: 57°48′46″N 27°36′32″E / 57.81278°N 27.60889°E / 57.81278; 27.60889
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Ziemeļrietumu federālais apgabals
Federācijas subjekts Pleskavas apgabals
Rajons Pečoru rajons
Dibināta 1473
Pilsētas tiesības 1782
Augstums vjl 85 m
Iedzīvotāji (2013)
 - kopā 10 589
Laika josla UTC+3 (UTC+3)
 - Vasaras laiks (DST) UTC+4 (UTC+4)
Mājaslapa: http://pechory.reg60.ru/

Pečori (krievu: Печоры), no 1920. līdz 1945. gadam Petseri (igauņu: Petseri), ir pilsēta Pleskavas apgabalā, Krievijā, netālu no Igaunijas robežas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kamenkas upes ielejas smilšakmens alās jau viduslaikos apmetās kristiešu eremīti (vientuļnieki), tādēļ upes krauju dēvēja par „Svēto kalnu”. 1472. gadā šeit apmetās no Tērbatas padzītais svētnieks Joans Šestniks un kādā alā ierīkoja lūgšanu vietu. 1473. gadā Novgorodas virsbīskaps Teofils atļāva Pleskavas Sv. Trīsvienības katedrāles priesteriem iesvētīt alās ierīkoto Marijas Debessbraukšanas baznīciņu, ko uzskata par Pečoru alu klostera dibināšanas gadu. Sākoties Livonijas karam 1558.-1565. gadā abata Kornēlija vadībā ap klosteri uzcēla aizsardzības mūri ar septiņiem kaujas torņiem, ko nosauca par „Dieva pili” (Град Божий). Sakarā ar aizdomām par nodevību, cars Ivans IV Novgorodas slaktiņa laikā 1570. gadā abatu Kornēliju lika nogalināt. No 16. līdz 18. gadsimta sākumam Pečoru cietoksnis bija svarīgs Krievijas caristes stratēģiskais punkts pie Livonijas Pārdaugavas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes robežas. Tas izturējis aplenkumus 1581./82. gados (Stefans Batorijs), 1611./16. gados (Jans Hodkevičs), 1701. un 1703. gadā (Kārlis XII). Pēc Zviedru Vidzemes pievienošanas Krievijai 1721. gadā zaudēja militāro nozīmi. 1782. gadā Pečori ieguva pilsētas tiesības.

Igaunijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 29. martā pilsētu ieņēma Igaunijas armija. Pēc Tartu miera līguma noslēgšanas tās apkārtni iekļāva Igaunijas sastāvā. Tas ļāva klostera mūkiem izvairīties no PSRS represijām, ar igauņu valdības atbalstu klosteri vairākkārt remontēja. 1931. gadā Petseros dzīvoja 54,3 % igauņu, 45,1 % krievu, 2,1 % latviešu un 1,5 % citu tautību iedzīvotāju.[1] Līdzīgi kā Latvijas Abrene (Pitalova), Otrā pasaules kara beigās pievienota KPFSR.

Pēc neatkarīgās Igaunijas Republikas atjaunošanas sākās starpvalstu sarunas par Pečoru apkaimes valstisko piederību, kas beidzās 2005. gada 18. maijā ar robežlīguma parakstīšanu, kurā Igaunija oficiāli atteicās no pretenzijām uz šo teritoriju. Tomēr pēc nepilna mēneša Krievijas Federācija atsauca savu lēmumu, jo līguma tekstam bija pievienota preambula ar atsauci uz 1920. gada Tartu miera līgumu. Atkārtotas sarunas beidzās ar Igaunijas-Krievijas robežlīguma parakstīšanu Maskavā 2014. gada 18. februārī.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīcas XVI. sējuma 31 946-951 lpp.
  2. Igaunija un Krievija paraksta robežlīgumu LETA 2014. gada 18. februārī

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]