Simons Mariuss

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Simons Mariuss

Simons Mariuss (lat. Simon Marius, īstā vārdā — vāc. Simon Mayr; dzimis 1573. gada 10. janvārī, Guncenhauzenā, Bavārijā, miris 1624. gada 26. decembrī, Ansbahā) — vācu astronoms. 1614. gadā Mariuss nopublicēja savu slaveno darbu „Mundus Iovialis”, kurā aprakstīja Jupiteru un tā pavadoņus. Šajā darbā viņš arī apgalvoja, ka pirmais bija aplūkojis planētu ar teleskopu, kas noveda tālāk pie strīda ar Galileo Galileju, kurš ne tikai ieraudzīja Jupiteru, bet arī par to ziņoja 1610. gadā. Lai arī kā nebūtu, nosaukumus četriem lielākajiem Jupitera pavadoņiem (Jo, Eiropa, Ganimēds un Kallisto) deva tieši Mariuss.

Simons Mariuss 1612. gadā novēroja arī Andromēdas miglāju, kuru tomēr pirms viņa ap 905. gadu bija atklājis persiešu astronoms Al-Sufi. Neatkarīgi no citiem astronomiem viņš pētīja arī Saules plankumus.

Simona Mariusa vārdā nosaukts viens no Mēness krāteriem. Vēl dzimtajā pilsētā, Guncenhauzenā, viņa vārdā ir nosaukta Simona Mariusa ģimnāzija.

Zinātniskie darbi:

  • Mundus Iovialis anno M.DC.IX Detectus Ope Perspicilli Belgici