Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Starptautiskā bibliotēku asociācijas un institūcijas federācija (angļu: International Federation of Library Associations and Institutions; IFLA) ir starptautiskā organizācija, kura pārstāv bibliotēku un informācijas pakalpojumu intereses. IFLA direktore no 2009. līdz 2011. gadam ir Ellen Tise. IFLA tika dibināta 1927. gadā Edinburgā, Skotijā. IFLĀ darbojas 1600 biedru no 150 dažādām valstīm. IFLA kā organizācija tika reģistrēta Nīderlandē 1971. gadā. IFLA sastāv no vairākām daļām jeb sekcijām. Katra veic noteiktu darbu. Piemēram, ir publisko bibliotēku, nacionālo bibliotēku, akadēmisko un izpētes bibliotēkas, kā arī ģenealoģijas un novadpētniecības sekcijas.

Uzdevumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

IFLA svarīgākie uzdevumi ir:

  • Nodrošināt un attīstīt bibliotēku un informācijas pakalpojumu augstāku kvalitāti.
  • Mudināt saprast labu bibliotēkas un informācijas pakalpojumu sniegšanas nozīmi.
  • Pārstāvēt biedru intereses visā pasaulē.

IFLA uzskata, ka sabiedrībai un organizācijai vajag nodrošināt universālu un objektīvu informācijas pieejamību, lai sabiedrība spētu realizēt jaunas idejas un ekonomiski, sociāli, kulturāli un demokrātiski attīstīties. Bibliotēkas palīdz padarīt pieejamāku informāciju cilvēkiem un tādējādi veicināt sabiedrības attīstību. Visiem cilvēkiem jādod iespēja sevi pierādīt dažādos pasākumos un aktivitātēs, neatkarīgi no to vecuma, etniskās piederības, reliģiskās piederības, valodas un ģeogrāfiskās vietas.

Darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

IFLĀ strādā daudz profesionālu cilvēku. Ir informācijas un bibliotēku speciālisti, informācijas pakalpojumu speciālisti, kuri atbild par izglītojošiem izpētes institūtiem saistībā ar bibliotēkām un informācijas zinātni. IFLA atbalsta vairāk nekā 25 dažādām organizācijām, tai skaitā, ar Starptautisko zinātnes organizācijas padomi, Pasaules intelektuālā prāta organizāciju, Pasaules Tirdzniecības organizāciju un Starptautisko standartu organizāciju. IFLA izdod vairākas publikācijas, piemēram, IFLA žurnālu, ikgadējo pārskatu, IFLA publikāciju sērijas, IFLA profesionāļu ziņojumus [1] .

Informācijas avotos tiek doti dažādi ar novadpētniecību un ģenealoģiju saistīti terminu skaidrojumi.[2]

Ģenealoģijas un novadpētniecības sekcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģenealoģijas un novadpētniecības sekcija (GENLOC) pieder pie „IFLA Starptautiskā bibliotēku asociācija un institūciju federācijas Speciālās bibliotēku sadaļas”. Sekcijas darbība ir orientēta uz ģenealoģiju, novadpētniecību, mutvārdu vēsturi, tradīcijām un sadarbību starp arhīviem, bibliotēkām un muzejiem.

Ģenealoģijas un novadpētniecības sekcijas darbības mērķis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģenealoģijas un novadpētniecības sekcija ir ļoti nozīmīga, jo tās mērķis ir nodrošināt ar informāciju visus pasaules bibliotekārus par ģenealoģiju un novadpētniecību, kā arī atvieglot un veicināt komunikāciju starp bibliotēkzinātnes un informācijas speciālistiem, bibliotēkām, arhīviem, muzejiem un dažādām institūcijām un veicināt ģenealoģijas un vietējās vēstures attīstību.

Ģenealoģijas un novadpētniecības sekcijas darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī sekcija ir atbalsta vieta visas pasaules bibliotekāriem, kuri nodarbojas ar ģenealoģijas un novadpētniecības pētīšanu. Tā mēģina padarīt ērtāku un pieejamāku globālo tīmekli, lai tajā varētu sadarboties un sazināties bibliotekāri, kā arī lai globālajā tīmeklī būtu elektroniski pieejami ģenealoģijas un novadpētniecības uzziņu pakalpojumi. Sekcijas ietvaros ir notikuši vairāki darba komandējumi, kuros ir tikti apsriesti jautājumi par ģenealoģiju un novadpētniecību. Piemēram, 2009. gada 26. augustā, Itālijā, Milānā notika kongress, kuru apmeklēja 38 cilvēki no ”IFLAS Ģenealoģijas un novadpētniecības sekcijas” . Šajā kongresā tika runāts par Itālijas arhīviem,to uzdevumiem un darbību, par arhīvu un bibliotēku dokumentiem, to vākšanu, apstrādi un saglabāšanu, kā arī kongresa biedri viesiem mazliet pastāstīja par Itālijas vēsturi. Ģenealoģijas un novadpētniecības sekcija izdod publikācijas, piemēram, ziņojumus jau no 2001. gada, ir izdota grāmata, kurā ir apkopotas 2001.–2005. gada ”IFLAS” konferenes par ģenealoģiskiem tematiem, tiek izdoti informatīvi izdevumi un stratēģiski plāni sekcijas attīstībai un pilnveidošanai. Sekcijas darbības ietvaros ir notikušas vairākas informējošas konferences dažādās pasaules valstīs un pilsētās. Konferences ir notikušas Itālijā, Kanādā, Dienvidāfrikā, Korejā, Norvēģijā, Argentīnā, Vācijā, Skotijā, Amerikas Savienotajās valstīs, savukārt 2010. gada konference notiks Zviedrijā, Gēteborgā.

Ģenealoģijas un novadpētniecības sekcijas darbības virzieni[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

”GENLOC” darbības virzieni saistās ar ģenealoģiju un novadpētniecību. Sekcija savas darbības ietvaros mēģina rūpēties par to, lai cilvēki rastu iespēju sapulcēties, piemēram, dažādās konferencēs, apmainīties ar pieredzi un iegūtu jaunu informāciju par ģenealoģiskās izpētes proceu un tās attīstību. GENLOC viens no darbības virzieniem ir cilvēkiem padarīt pieejamākus ģenealoģiskos informācijas avotus gan tīmekļa vidē, gan tradiconālajos resursos, piemēram, grāmatās. GENLOC mēģina palīdzēt bibliotekāriem kļūt par informācijas speciālisitiem, kuri ir zinoši un izglītoti gan savā sfērā, gan ģenealoģiskos jautājumos, lai spētu palīdzēt cilvēkam atrast vajadzīgo informāciju. Ja bibliotekārs ir orientēts uz lietotāju interešu apmierināšanu, tad viņš noteikti ir sava darba patriots. [3].

Kopsavilkums par IFLU[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visā pasaulē ģenealoģiskos un novadpētnieciskos pētījumus palīdz veikt „IFLA - Starptautiskā bibliotēku asociācija un institūciju federācija”, kuras viens no daudzajiem uzdevumiem ir palīdzēt cilvēkiem, bibliotekāriem, citiem interesantiem iegūt zināšanas par savu dzimtas saknēm un novadu vai apgabalu. Šī starptautiskā asociācija ar dažādām aktivitātēm, piemēram, konferenču rīkošanu, veicina komunikāciju starp dažādu valstu profesijas pārstāvjiem, kuri komunikācijas rezultātā ne tikai uzzina jaunu informāciju, bet arī apmainās ar darba metožu informāciju un darba pieredzi. IFLA ir kā liela bibliotēkas krātuve, uz kuru atnākot, cilvēks var uzzināt jebko. IFLA un IFLA Ģenealoģijas un novadpētniecības sekcijas darbība ir ļoti nozīmīga, jo tā pārstāv bibliotekāru, informācijas speciālistu un informācijas lietotāju intereses. IFLA sadarbojoties ar dažādām iestādēm, biblitotēkām un arhīviem spēj uzturēt gan komunikāciju tās biedru vidū, gan arī sniegt cilvēkiem informāciju par bibliotēku un arhīvu darbību ģenealoģisku materiālu saglabāšanā, gan pavēstīt informāciju par svarīgiem pētījumiem, konferencēm un jaunumiem, kas notiek ģenealoģijas un novadpētniecības jomā.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [[online].[cited 17.02.2010.]. Available : http://www.ifla.org/.
  2. Reitz, Joan M. Dictionary for Library and Information Science. Westport ; Connecticut ; London : Libraries Unlimited, 2004. 788 p. ISBN 1-56308-962-9.
  3. International genealogy and local history : papers presented by the genealogy and local history section at IFLA general conferences 2001–2005. Munchen : Saur, 2008. IFLA publications 130. ISBN 978-3-598-22036-4

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]